poenio

Latin

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /ˈpoe̯.ni.oː/, [ˈpoe̯nioː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /ˈpe.ni.o/, [ˈpɛːnio]

Verb

poeniō (present infinitive poenīre, perfect active poenīvī or poeniī, supine poenītum); fourth conjugation

1. Alternative form of puniō

Conjugation

Conjugation of poeniō (fourth conjugation)
indicative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	poeniō	poenīs	poenit	poenīmus	poenītis	poeniunt
	imperfect	poeniēbam	poeniēbās	poeniēbat	poeniēbāmus	poeniēbātis	poeniēbant
	future	poeniam	poeniēs	poeniet	poeniēmus	poeniētis	poenient
	perfect	poenīvī, poeniī	poenīvistī, poeniistī	poenīvit, poeniit	poenīvimus, poeniimus	poenīvistis, poeniistis	poenīvērunt, poenīvēre, poeniērunt, poeniēre
	pluperfect	poenīveram, poenieram	poenīverās, poenierās	poenīverat, poenierat	poenīverāmus, poenierāmus	poenīverātis, poenierātis	poenīverant, poenierant
	future perfect	poenīverō, poenierō	poenīveris, poenieris	poenīverit, poenierit	poenīverimus, poenierimus	poenīveritis, poenieritis	poenīverint, poenierint
passive	present	poenior	poenīris, poenīre	poenītur	poenīmur	poenīminī	poeniuntur
	imperfect	poeniēbar	poeniēbāris, poeniēbāre	poeniēbātur	poeniēbāmur	poeniēbāminī	poeniēbantur
	future	poeniar	poeniēris, poeniēre	poeniētur	poeniēmur	poeniēminī	poenientur
	perfect	poenītus + present active indicative of sum
	pluperfect	poenītus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	poenītus + future active indicative of sum
subjunctive		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	poeniam	poeniās	poeniat	poeniāmus	poeniātis	poeniant
	imperfect	poenīrem	poenīrēs	poenīret	poenīrēmus	poenīrētis	poenīrent
	perfect	poenīverim, poenierim	poenīverīs, poenierīs	poenīverit, poenierit	poenīverīmus, poenierīmus	poenīverītis, poenierītis	poenīverint, poenierint
	pluperfect	poenīvissem, poeniissem	poenīvissēs, poeniissēs	poenīvisset, poeniisset	poenīvissēmus, poeniissēmus	poenīvissētis, poeniissētis	poenīvissent, poeniissent
passive	present	poeniar	poeniāris, poeniāre	poeniātur	poeniāmur	poeniāminī	poeniantur
	imperfect	poenīrer	poenīrēris, poenīrēre	poenīrētur	poenīrēmur	poenīrēminī	poenīrentur
	perfect	poenītus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	poenītus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	—	poenī	—	—	poenīte	—
	future	—	poenītō	poenītō	—	poenītōte	poeniuntō
passive	present	—	poenīre	—	—	poenīminī	—
	future	—	poenītor	poenītor	—	—	poeniuntor
non-finite forms		active			passive
		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		poenīre	poenīvisse, poeniisse	poenītūrum esse	poenīrī	poenītum esse	poenītum īrī
participles		poeniēns	—	poenītūrus	—	poenītus	poeniendus, poeniundus
verbal nouns		gerund				supine
		genitive	dative	accusative	ablative	accusative	ablative
		poeniendī	poeniendō	poeniendum	poeniendō	poenītum	poenītū

References

• “poenio”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• poenio in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.