prurio

Definition from Wiktionary, the free dictionary
Jump to navigation Jump to search

Latin[edit]

Etymology[edit]

From Proto-Indo-European *prews- (to freeze; frost). Cognate with prūna, pruīna. Source of English prurient.

Pronunciation[edit]

Verb[edit]

prūriō (present infinitive prūrīre, perfect active prūrīvī); fourth conjugation, no passive, no supine stem

  1. I itch or tingle
  2. I long for

Conjugation[edit]

   Conjugation of prūriō (fourth conjugation, no supine stem, active only)
indicative singular plural
first second third first second third
active present prūriō prūrīs prūrit prūrīmus prūrītis prūriunt
imperfect prūriēbam prūriēbās prūriēbat prūriēbāmus prūriēbātis prūriēbant
future prūriam prūriēs prūriet prūriēmus prūriētis prūrient
perfect prūrīvī prūrīvistī prūrīvit prūrīvimus prūrīvistis prūrīvērunt, prūrīvēre
pluperfect prūrīveram prūrīverās prūrīverat prūrīverāmus prūrīverātis prūrīverant
future perfect prūrīverō prūrīveris prūrīverit prūrīverimus prūrīveritis prūrīverint
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present prūriam prūriās prūriat prūriāmus prūriātis prūriant
imperfect prūrīrem prūrīrēs prūrīret prūrīrēmus prūrīrētis prūrīrent
perfect prūrīverim prūrīverīs prūrīverit prūrīverīmus prūrīverītis prūrīverint
pluperfect prūrīvissem prūrīvissēs prūrīvisset prūrīvissēmus prūrīvissētis prūrīvissent
imperative singular plural
first second third first second third
active present prūrī prūrīte
future prūrītō prūrītō prūrītōte prūriuntō
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives prūrīre prūrīvisse
participles prūriēns
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
prūriendī prūriendō prūriendum prūriendō

Derived terms[edit]

Descendants[edit]

  • Galician: proer, pruír
  • Italian: prudere
  • Portuguese: prurir, pruir

References[edit]