remetior

Definition from Wiktionary, the free dictionary
Jump to: navigation, search

Latin[edit]

Pronunciation[edit]

Verb[edit]

remētior (present infinitive remētīrī, perfect active remēnsus sum); fourth conjugation, deponent

  1. I measure back
  2. I go, pass or travel over again

Inflection[edit]

   Conjugation of remetior (fourth conjugation, deponent)
indicative singular plural
first second third first second third
active present remētior remētīris, remētīre remētītur remētīmur remētīminī remētiuntur
imperfect remētiēbar remētiēbāris, remētiēbāre remētiēbātur remētiēbāmur remētiēbāminī remētiēbantur
future remētiar remētiēris, remētiēre remētiētur remētiēmur remētiēminī remētientur
perfect remēnsus + present active indicative of sum
pluperfect remēnsus + imperfect active indicative of sum
future perfect remēnsus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present remētiar remētiāris, remētiāre remētiātur remētiāmur remētiāminī remētiantur
imperfect remētīrer remētīrēris, remētīrēre remētīrētur remētīrēmur remētīrēminī remētīrentur
perfect remēnsus + present active subjunctive of sum
pluperfect remēnsus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present remētīre remētīminī
future remētītor remētītor remētiuntor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives remētīrī remēnsus esse remēnsūrus esse
participles remētiēns remēnsus remēnsūrus remētiendus
verbal nouns gerund supine
nominative genitive dative/ablative accusative accusative ablative
remētīrī remētiendī remētiendō remētiendum remēnsum remēnsū

References[edit]