vaginalis

Latin

Etymology

From vāgīna (“a scabbard, sheath; a covering, holder; the vagina”) +‎ -ālis (“-al”, adjectival suffix).

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /u̯aː.ɡiːˈnaː.lis/, [u̯äːɡiːˈnäːlʲɪs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /va.d͡ʒiˈna.lis/, [väd͡ʒiˈnäːlis]

Adjective

vāgīnālis (neuter vāgīnāle); third-declension two-termination adjective

1. (New Latin) vaginal

Inflection

Third-declension two-termination adjective.

	singular			plural
	masc./fem.	neuter		masc./fem.	neuter
nominative	vāgīnālis	vāgīnāle		vāgīnālēs	vāgīnālia
genitive	vāgīnālis			vāgīnālium
dative	vāgīnālī			vāgīnālibus
accusative	vāgīnālem	vāgīnāle		vāgīnālēs vāgīnālīs	vāgīnālia
ablative	vāgīnālī			vāgīnālibus
vocative	vāgīnālis	vāgīnāle		vāgīnālēs	vāgīnālia

Derived terms

• cavum vāgīnāle
• prōcessus vāgīnālis
• tunica vāgīnālis

Descendants

• → English: vaginal
• Translingual: Gardnerella vaginalis, Trichomonas vaginalis, Africallagma vaginale