clarus
Definition from Wiktionary, the free dictionary
Contents |
Latin [edit]
Adjective [edit]
clārus m (feminine clāra, neuter clārum); first/second declension
Inflection [edit]
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case \ Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | clārus | clāra | clārum | clārī | clārae | clāra | |
| genitive | clārī | clārae | clārī | clārōrum | clārārum | clārōrum | |
| dative | clārō | clārae | clārō | clārīs | clārīs | clārīs | |
| accusative | clārum | clāram | clārum | clārōs | clārās | clāra | |
| ablative | clārō | clārā | clārō | clārīs | clārīs | clārīs | |
| vocative | clāre | clāra | clārum | clārī | clārae | clāra | |
- comparative: clārior, superlative: clārissimus
