corrugo

See also: corrugó and corrugò

Italian

Pronunciation

• IPA^(key): /korˈru.ɡo/
• Rhymes: -uɡo
• Hyphenation: cor‧rù‧go

Verb

corrugo

1. first-person singular present indicative of corrugare

Latin

Etymology

From con- +‎ rūga (“furrow”) +‎ -ō.

Pronunciation

• (Classical) IPA^(key): /korˈruː.ɡoː/, [kɔrˈruːɡoː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /korˈru.ɡo/, [korˈruːɡo]

Verb

corrūgō (present infinitive corrūgāre, perfect active corrūgāvī, supine corrūgātum); first conjugation

1. to wrinkle
2. to corrugate

Conjugation

Conjugation of corrūgō (first conjugation)
indicative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	corrūgō	corrūgās	corrūgat	corrūgāmus	corrūgātis	corrūgant
	imperfect	corrūgābam	corrūgābās	corrūgābat	corrūgābāmus	corrūgābātis	corrūgābant
	future	corrūgābō	corrūgābis	corrūgābit	corrūgābimus	corrūgābitis	corrūgābunt
	perfect	corrūgāvī	corrūgāvistī	corrūgāvit	corrūgāvimus	corrūgāvistis	corrūgāvērunt, corrūgāvēre
	pluperfect	corrūgāveram	corrūgāverās	corrūgāverat	corrūgāverāmus	corrūgāverātis	corrūgāverant
	future perfect	corrūgāverō	corrūgāveris	corrūgāverit	corrūgāverimus	corrūgāveritis	corrūgāverint
passive	present	corrūgor	corrūgāris, corrūgāre	corrūgātur	corrūgāmur	corrūgāminī	corrūgantur
	imperfect	corrūgābar	corrūgābāris, corrūgābāre	corrūgābātur	corrūgābāmur	corrūgābāminī	corrūgābantur
	future	corrūgābor	corrūgāberis, corrūgābere	corrūgābitur	corrūgābimur	corrūgābiminī	corrūgābuntur
	perfect	corrūgātus + present active indicative of sum
	pluperfect	corrūgātus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	corrūgātus + future active indicative of sum
subjunctive		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	corrūgem	corrūgēs	corrūget	corrūgēmus	corrūgētis	corrūgent
	imperfect	corrūgārem	corrūgārēs	corrūgāret	corrūgārēmus	corrūgārētis	corrūgārent
	perfect	corrūgāverim	corrūgāverīs	corrūgāverit	corrūgāverīmus	corrūgāverītis	corrūgāverint
	pluperfect	corrūgāvissem	corrūgāvissēs	corrūgāvisset	corrūgāvissēmus	corrūgāvissētis	corrūgāvissent
passive	present	corrūger	corrūgēris, corrūgēre	corrūgētur	corrūgēmur	corrūgēminī	corrūgentur
	imperfect	corrūgārer	corrūgārēris, corrūgārēre	corrūgārētur	corrūgārēmur	corrūgārēminī	corrūgārentur
	perfect	corrūgātus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	corrūgātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	—	corrūgā	—	—	corrūgāte	—
	future	—	corrūgātō	corrūgātō	—	corrūgātōte	corrūgantō
passive	present	—	corrūgāre	—	—	corrūgāminī	—
	future	—	corrūgātor	corrūgātor	—	—	corrūgantor
non-finite forms		active			passive
		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		corrūgāre	corrūgāvisse	corrūgātūrum esse	corrūgārī	corrūgātum esse	corrūgātum īrī
participles		corrūgāns	—	corrūgātūrus	—	corrūgātus	corrūgandus
verbal nouns		gerund				supine
		genitive	dative	accusative	ablative	accusative	ablative
		corrūgandī	corrūgandō	corrūgandum	corrūgandō	corrūgātum	corrūgātū

References

• “corrugo”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “corrugo”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
• corrugo in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.

Spanish

Pronunciation

• IPA^(key): /koˈruɡo/ [koˈru.ɣ̞o]
• Rhymes: -uɡo
• Syllabification: co‧rru‧go

Verb

corrugo

1. first-person singular present indicative of corrugar