demando

From Wiktionary, the free dictionary
Jump to navigation Jump to search
See also: demandò and demandó

Catalan

[edit]

Verb

[edit]

demando

  1. first-person singular present indicative of demandar

Esperanto

[edit]

Etymology

[edit]

From demandi (“to ask, inquire, or question”) +‎ -o (suffix forming nouns).

Pronunciation

[edit]
  • Audio:(file)
  • IPA(key): [deˈmando]
  • Rhymes: -ando
  • Hyphenation: de‧mand‧o

Noun

[edit]

demando (accusative singular demandon, plural demandoj, accusative plural demandojn)

  1. question, interrogative
  2. issue, question

Derived terms

[edit]

Galician

[edit]

Verb

[edit]

demando

  1. first-person singular present indicative of demandar

Italian

[edit]

Verb

[edit]

demando

  1. first-person singular present indicative of demandare

Anagrams

[edit]

Latin

[edit]

Etymology

[edit]

    From dē- +‎ mandō (“I entrust”).

    Pronunciation

    [edit]

    Verb

    [edit]

    dēmandō (present infinitive dēmandāre, perfect active dēmandāvī, supine dēmandātum); first conjugation

    1. to entrust, commit
      Synonyms: dēlēgō, dēsignō, assignō, mandō, tribuō, īnstituō, impertiō, elēgō, lēgō, appōnō, prōdō, cōnsociō, committō, ōrdinō, distribuō, attribuō, discrībō, addīcō
      alicuius rei curam alicui demandare ― to entrust the care of something to someone

    Conjugation

    [edit]
       Conjugation of dēmandō (first conjugation)
    indicative singular plural
    first second third first second third
    active present dēmandō dēmandās dēmandat dēmandāmus dēmandātis dēmandant
    imperfect dēmandābam dēmandābās dēmandābat dēmandābāmus dēmandābātis dēmandābant
    future dēmandābō dēmandābis dēmandābit dēmandābimus dēmandābitis dēmandābunt
    perfect dēmandāvī dēmandāvistī dēmandāvit dēmandāvimus dēmandāvistis dēmandāvērunt,
    dēmandāvēre
    pluperfect dēmandāveram dēmandāverās dēmandāverat dēmandāverāmus dēmandāverātis dēmandāverant
    future perfect dēmandāverō dēmandāveris dēmandāverit dēmandāverimus dēmandāveritis dēmandāverint
    passive present dēmandor dēmandāris,
    dēmandāre     		dēmandātur dēmandāmur dēmandāminī dēmandantur
    imperfect dēmandābar dēmandābāris,
    dēmandābāre     		dēmandābātur dēmandābāmur dēmandābāminī dēmandābantur
    future dēmandābor dēmandāberis,
    dēmandābere     		dēmandābitur dēmandābimur dēmandābiminī dēmandābuntur
    perfect dēmandātus + present active indicative of sum
    pluperfect dēmandātus + imperfect active indicative of sum
    future perfect dēmandātus + future active indicative of sum
    subjunctive singular plural
    first second third first second third
    active present dēmandem dēmandēs dēmandet dēmandēmus dēmandētis dēmandent
    imperfect dēmandārem dēmandārēs dēmandāret dēmandārēmus dēmandārētis dēmandārent
    perfect dēmandāverim dēmandāverīs dēmandāverit dēmandāverīmus dēmandāverītis dēmandāverint
    pluperfect dēmandāvissem dēmandāvissēs dēmandāvisset dēmandāvissēmus dēmandāvissētis dēmandāvissent
    passive present dēmander dēmandēris,
    dēmandēre     		dēmandētur dēmandēmur dēmandēminī dēmandentur
    imperfect dēmandārer dēmandārēris,
    dēmandārēre     		dēmandārētur dēmandārēmur dēmandārēminī dēmandārentur
    perfect dēmandātus + present active subjunctive of sum
    pluperfect dēmandātus + imperfect active subjunctive of sum
    imperative singular plural
    first second third first second third
    active present — dēmandā — — dēmandāte —
    future — dēmandātō dēmandātō — dēmandātōte dēmandantō
    passive present — dēmandāre — — dēmandāminī —
    future — dēmandātor dēmandātor — — dēmandantor
    non-finite forms active passive
    present perfect future present perfect future
    infinitives dēmandāre dēmandāvisse dēmandātūrum esse dēmandārī dēmandātum esse dēmandātum īrī
    participles dēmandāns — dēmandātūrus — dēmandātus dēmandandus
    verbal nouns gerund supine
    genitive dative accusative ablative accusative ablative
    dēmandandī dēmandandō dēmandandum dēmandandō dēmandātum dēmandātū

    Descendants

    [edit]

    References

    [edit]
    • “demando”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
    • “demando”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
    • demando in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
    • demando in Ramminger, Johann (2016 July 16 (last accessed)) Neulateinische Wortliste: Ein Wörterbuch des Lateinischen von Petrarca bis 1700‎[1], pre-publication website, 2005-2016
    • Dizionario Latino, Olivetti

    Portuguese

    [edit]

    Pronunciation

    [edit]

    Verb

    [edit]

    demando

    1. first-person singular present indicative of demandar

    Spanish

    [edit]

    Verb

    [edit]

    demando

    1. first-person singular present indicative of demandar
    Retrieved from "https://en.wiktionary.org/w/index.php?title=demando&oldid=81553874"