impolitus
Jump to navigation
Jump to search
Latin[edit]
Etymology[edit]
Pronunciation[edit]
- (Classical) IPA(key): /im.poˈliː.tus/, [ɪmpɔˈlʲiːt̪ʊs̠]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): /im.poˈli.tus/, [impoˈliːt̪us]
Adjective[edit]
impolītus (feminine impolīta, neuter impolītum); first/second-declension adjective
Declension[edit]
First/second-declension adjective.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | impolītus | impolīta | impolītum | impolītī | impolītae | impolīta | |
| Genitive | impolītī | impolītae | impolītī | impolītōrum | impolītārum | impolītōrum | |
| Dative | impolītō | impolītō | impolītīs | ||||
| Accusative | impolītum | impolītam | impolītum | impolītōs | impolītās | impolīta | |
| Ablative | impolītō | impolītā | impolītō | impolītīs | |||
| Vocative | impolīte | impolīta | impolītum | impolītī | impolītae | impolīta | |
References[edit]
- “impolitus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- “impolitus”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- impolitus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.