liveo

Latin

Etymology

From Old Latin *slivere, from Proto-Indo-European *sliwo-, suffixed form of *(s)leie- (“bluish”). Also see Old English sla (“sloe”), Welsh lliw (“splendor, color”), Old Irish li, Lithuanian slywas (“plum”), Russian and Old Church Slavonic сливовый (“plum”).

Pronunciation

• (Classical) IPA: /ˈli.we.oː/

Verb

līveō (present infinitive līvēre, no perfect or supine forms)

1. I am of a bluish color; I am livid.
2. (figuratively) I am envious, envy.

Inflection

    Second Conjugation

indicative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	līveō	līvēs	līvet	līvēmus	līvētis	līvent
	future	līvēbō	līvēbis	līvēbit	līvēbimus	līvēbitis	līvēbunt
	imperfect	līvēbam	līvēbās	līvēbat	līvēbāmus	līvēbātis	līvēbant
passive	present	līveor	līvēris	līvētur	līvēmur	līvēminī	līventur
	future	līvēbor	līvēberis	līvēbitur	līvēbimur	līvēbiminī	līvēbuntur
	imperfect	līvēbar	līvēbāris	līvēbātur	līvēbāmur	līvēbāminī	līvēbantur
subjunctive		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	līveam	līveās	līveat	līveāmus	līveātis	līveant
	imperfect	līvērem	līvērēs	līvēret	līvērēmus	līvērētis	līvērent
passive	present	līvear	līveāris	līveātur	līveāmur	līveāminī	līveantur
	imperfect	līvērer	līvērēris	līvērētur	līvērēmur	līvērēminī	līvērentur
imperatives		active			passive
		present (you)	future (you)	future (he/she)	present (you)	future (you)	future (he/she)
	singular	līvē	līvētō	līvētō	līvēre	līvētor	līvētor
	plural	līvēte	līvētōte	līventō	līvēminī	—	līventor
		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		līvēre			līvērī
participles		līvēns (līventis)					līvendus -nda, -ndum

Derived terms

līvēdō līvēns līventer

līvēscō līvidus līvor

References

• liveo in Charlton T. Lewis & Charles Short, A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press, 1879