ovatus

Definition from Wiktionary, the free dictionary
Jump to: navigation, search

Latin[edit]

Etymology 1[edit]

Perfect passive participle of ovō (rejoice, applaud)

Pronunciation[edit]

Participle[edit]

ovātus m (feminine ovāta, neuter ovātum); first/second declension

  1. exulted, rejoiced, having been exulted.
  2. applauded, celebrated with an ovation, having been applauded.
Inflection[edit]

First/second declension.

Number Singular Plural
Case \ Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
nominative ovātus ovāta ovātum ovātī ovātae ovāta
genitive ovātī ovātae ovātī ovātōrum ovātārum ovātōrum
dative ovātō ovātae ovātō ovātīs ovātīs ovātīs
accusative ovātum ovātam ovātum ovātōs ovātās ovāta
ablative ovātō ovātā ovātō ovātīs ovātīs ovātīs
vocative ovāte ovāta ovātum ovātī ovātae ovāta

Noun[edit]

ovātus m (genitive ovātūs); fourth declension

  1. a shouting, rejoicing
Inflection[edit]

Fourth declension.

Number Singular Plural
nominative ovātus ovātūs
genitive ovātūs ovātuum
dative ovātuī ovātibus
accusative ovātum ovātūs
ablative ovātū ovātibus
vocative ovātus ovātūs

Etymology 2[edit]

From ōvum (egg)

Pronunciation[edit]

Adjective[edit]

ōvātus m (feminine ōvāta, neuter ōvātum); first/second declension

  1. ovate, egg-shaped
Inflection[edit]

First/second declension.

Number Singular Plural
Case \ Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
nominative ōvātus ōvāta ōvātum ōvātī ōvātae ōvāta
genitive ōvātī ōvātae ōvātī ōvātōrum ōvātārum ōvātōrum
dative ōvātō ōvātae ōvātō ōvātīs ōvātīs ōvātīs
accusative ōvātum ōvātam ōvātum ōvātōs ōvātās ōvāta
ablative ōvātō ōvātā ōvātō ōvātīs ōvātīs ōvātīs
vocative ōvāte ōvāta ōvātum ōvātī ōvātae ōvāta
Descendants[edit]