pastino

Latin

Etymology

From pastinum.

Pronunciation

• (Classical) IPA^(key): /ˈpas.ti.noː/, [ˈpäs̠t̪ɪnoː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /ˈpas.ti.no/, [ˈpäst̪ino]

Verb

pastinō (present infinitive pastināre, perfect active pastināvī, supine pastinātum); first conjugation

1. to dig and level the ground in preparation for planting

Conjugation

Conjugation of pastinō (first conjugation)
indicative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	pastinō	pastinās	pastinat	pastināmus	pastinātis	pastinant
	imperfect	pastinābam	pastinābās	pastinābat	pastinābāmus	pastinābātis	pastinābant
	future	pastinābō	pastinābis	pastinābit	pastinābimus	pastinābitis	pastinābunt
	perfect	pastināvī	pastināvistī	pastināvit	pastināvimus	pastināvistis	pastināvērunt, pastināvēre
	pluperfect	pastināveram	pastināverās	pastināverat	pastināverāmus	pastināverātis	pastināverant
	future perfect	pastināverō	pastināveris	pastināverit	pastināverimus	pastināveritis	pastināverint
passive	present	pastinor	pastināris, pastināre	pastinātur	pastināmur	pastināminī	pastinantur
	imperfect	pastinābar	pastinābāris, pastinābāre	pastinābātur	pastinābāmur	pastinābāminī	pastinābantur
	future	pastinābor	pastināberis, pastinābere	pastinābitur	pastinābimur	pastinābiminī	pastinābuntur
	perfect	pastinātus + present active indicative of sum
	pluperfect	pastinātus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	pastinātus + future active indicative of sum
subjunctive		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	pastinem	pastinēs	pastinet	pastinēmus	pastinētis	pastinent
	imperfect	pastinārem	pastinārēs	pastināret	pastinārēmus	pastinārētis	pastinārent
	perfect	pastināverim	pastināverīs	pastināverit	pastināverīmus	pastināverītis	pastināverint
	pluperfect	pastināvissem	pastināvissēs	pastināvisset	pastināvissēmus	pastināvissētis	pastināvissent
passive	present	pastiner	pastinēris, pastinēre	pastinētur	pastinēmur	pastinēminī	pastinentur
	imperfect	pastinārer	pastinārēris, pastinārēre	pastinārētur	pastinārēmur	pastinārēminī	pastinārentur
	perfect	pastinātus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	pastinātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	—	pastinā	—	—	pastināte	—
	future	—	pastinātō	pastinātō	—	pastinātōte	pastinantō
passive	present	—	pastināre	—	—	pastināminī	—
	future	—	pastinātor	pastinātor	—	—	pastinantor
non-finite forms		active			passive
		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		pastināre	pastināvisse	pastinātūrum esse	pastinārī	pastinātum esse	pastinātum īrī
participles		pastināns	—	pastinātūrus	—	pastinātus	pastinandus
verbal nouns		gerund				supine
		genitive	dative	accusative	ablative	accusative	ablative
		pastinandī	pastinandō	pastinandum	pastinandō	pastinātum	pastinātū

Descendants

• Dalmatian: pasnur
• Italian: pastinare
• Old French: pasner

References

• “pastino”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• pastino in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.