regalis
Definition from Wiktionary, a free dictionary
Contents |
[edit] Latin
[edit] Etymology
[edit] Adjective
rēgālis m. and f., rēgāle n.; third declension
[edit] Inflection
| Number | Singular | Plural | |||
|---|---|---|---|---|---|
| Case \ Gender | M.F. | N. | MM.FF. | NN. | |
| nominative | rēgālis | rēgāle | rēgālēs | rēgālia | |
| genitive | rēgālis | rēgālis | rēgālium | rēgālium | |
| dative | rēgālī | rēgālī | rēgālibus | rēgālibus | |
| accusative | rēgālem | rēgāle | rēgālēs | rēgālia | |
| ablative | rēgālī | rēgālī | rēgālibus | rēgālibus | |
| vocative | rēgālis | rēgāle | rēgālēs | rēgālia | |
[edit] Related terms
[edit] Descendants
- English: regal