skaitļa vārds

Definition from Wiktionary, the free dictionary
Jump to: navigation, search

Latvian[edit]

Etymology[edit]

Literally “number word,” a calque of German Zahlwort coined in 1850 as skaitļa vārdiņš by J. Neikens, and later changed by A. Stērste to skaitļa vārds, which became the standard form.[1]

Pronunciation[edit]

Headset icon.svg This entry needs audio files. If you have a microphone, please record some and upload them. (For audio required quickly, visit WT:APR.)

Noun[edit]

skaitļa vārds m (1st declension)

  1. (grammar) numeral (a word used to indicate a number)
    pamata skaitļa vārdi — cardinal numerals
    kārtas skaitļa vārdi — ordinal numerals
    skaitļa vārdu deklinācijanumeral declension

Declension[edit]

Synonyms[edit]

See also[edit]

References[edit]

  1. ^ “skaitīt” in Konstantīns Karulis (1992, 2001), Latviešu Etimoloģijas Vārdnīca, in 2 vols, Rīga: AVOTS, ISBN: 9984-700-12-7