apstākļa vārds

Definition from Wiktionary, the free dictionary
Jump to: navigation, search

Latvian[edit]

Latvian Wikipedia has an article on:

Wikipedia lv

Etymology[edit]

Literally “circumstance word,” a calque of German Umstandswort coined in 1879 by A. Stērste.[1]

Pronunciation[edit]

(file)

Noun[edit]

apstākļa vārds m (1st declension)

  1. (grammar, linguistics) adverb (a word used to modify a verb, an adjective, an adverb, a phrase or a clause)
    apstākļa vārdu lietojums teikumā — the use of adverbs in a sentence
    apstākļa vārdu grupasadverb groups

Declension[edit]

Synonyms[edit]

See also[edit]

References[edit]

  1. ^ “apstāklis” in Konstantīns Karulis (1992, 2001), Latviešu Etimoloģijas Vārdnīca, in 2 vols, Rīga: AVOTS, ISBN: 9984-700-12-7