ubero

Italian

Etymology 1

From Latin ūber (“teat, udder”), from Proto-Italic *ouðer, from Proto-Indo-European *h₁ówHdʰr̥.

Alternative forms

• uvero (obsolete)

Pronunciation

• IPA^(key): /ˈu.be.ro/
• Rhymes: -ubero
• Hyphenation: ù‧be‧ro

Noun

ubero m (plural uberi) (poetic)

1. teat, udder

   Synonym: mammella

Related terms

• ubertà

Etymology 2

Derived from Arabic حُبَارَى (ḥubārā, “great bustard”).

Alternative forms

• ubiero

Pronunciation

• IPA^(key): /uˈbɛ.ro/
• Rhymes: -ɛro
• Hyphenation: u‧bè‧ro

Adjective

ubero (feminine ubera, masculine plural uberi, feminine plural ubere)

1. having a whitish-reddish mixed coloration (of a horse's coat)

Further reading

• ubero in Treccani.it – Vocabolario Treccani on line, Istituto dell'Enciclopedia Italiana

Latin

Etymology

From ūber +‎ -ō.

Pronunciation

• (Classical) IPA^(key): /ˈuː.be.roː/, [ˈuːbɛroː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /ˈu.be.ro/, [ˈuːbero]

Verb

ūberō (present infinitive ūberāre, perfect active ūberāvī, supine ūberātum); first conjugation

1. To be fruitful
2. To fertilize

Conjugation

Conjugation of ūberō (first conjugation)
indicative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	ūberō	ūberās	ūberat	ūberāmus	ūberātis	ūberant
	imperfect	ūberābam	ūberābās	ūberābat	ūberābāmus	ūberābātis	ūberābant
	future	ūberābō	ūberābis	ūberābit	ūberābimus	ūberābitis	ūberābunt
	perfect	ūberāvī	ūberāvistī	ūberāvit	ūberāvimus	ūberāvistis	ūberāvērunt, ūberāvēre
	pluperfect	ūberāveram	ūberāverās	ūberāverat	ūberāverāmus	ūberāverātis	ūberāverant
	future perfect	ūberāverō	ūberāveris	ūberāverit	ūberāverimus	ūberāveritis	ūberāverint
passive	present	ūberor	ūberāris, ūberāre	ūberātur	ūberāmur	ūberāminī	ūberantur
	imperfect	ūberābar	ūberābāris, ūberābāre	ūberābātur	ūberābāmur	ūberābāminī	ūberābantur
	future	ūberābor	ūberāberis, ūberābere	ūberābitur	ūberābimur	ūberābiminī	ūberābuntur
	perfect	ūberātus + present active indicative of sum
	pluperfect	ūberātus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	ūberātus + future active indicative of sum
subjunctive		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	ūberem	ūberēs	ūberet	ūberēmus	ūberētis	ūberent
	imperfect	ūberārem	ūberārēs	ūberāret	ūberārēmus	ūberārētis	ūberārent
	perfect	ūberāverim	ūberāverīs	ūberāverit	ūberāverīmus	ūberāverītis	ūberāverint
	pluperfect	ūberāvissem	ūberāvissēs	ūberāvisset	ūberāvissēmus	ūberāvissētis	ūberāvissent
passive	present	ūberer	ūberēris, ūberēre	ūberētur	ūberēmur	ūberēminī	ūberentur
	imperfect	ūberārer	ūberārēris, ūberārēre	ūberārētur	ūberārēmur	ūberārēminī	ūberārentur
	perfect	ūberātus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	ūberātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	—	ūberā	—	—	ūberāte	—
	future	—	ūberātō	ūberātō	—	ūberātōte	ūberantō
passive	present	—	ūberāre	—	—	ūberāminī	—
	future	—	ūberātor	ūberātor	—	—	ūberantor
non-finite forms		active			passive
		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		ūberāre	ūberāvisse	ūberātūrum esse	ūberārī	ūberātum esse	ūberātum īrī
participles		ūberāns	—	ūberātūrus	—	ūberātus	ūberandus
verbal nouns		gerund				supine
		genitive	dative	accusative	ablative	accusative	ablative
		ūberandī	ūberandō	ūberandum	ūberandō	ūberātum	ūberātū

Derived terms

• exūberō

Descendants

• Portuguese: uberar

References

• “ubero”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• ubero in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.