īpašība

Definition from Wiktionary, the free dictionary
Jump to: navigation, search
See also: īpašībā

Latvian[edit]

Etymology[edit]

From īpašs (special, particular) +‎ -ība.

Pronunciation[edit]

(file)

Noun[edit]

īpašība f (4th declension)

  1. essential, typical feature, trait, characteristic, property
    būtiska īpašībacrucial, essential property
    nebūtiska īpašībainsignificant property
    vispārīga īpašībageneral characteristic
    dabiska īpašībanatural feature
    mākslīga īpašībaartificial feature
    rakstura īpašībacharateristic trait
    personības īpašībapersonality trait
    iegūt jaunas īpašībasto acquire new properties
    cilvēka rakstura labās un sliktās īpašībasgood and bad traits of human nature

Declension[edit]

Related terms[edit]