apstākļa vārds

Definition from Wiktionary, the free dictionary
Jump to: navigation, search

Latvian[edit]

Latvian Wikipedia has an article on:
Wikipedia lv

Etymology[edit]

Literally “circumstance word,” a calque of German Umstandswort coined in 1879 by A. Stērste.[1]

Pronunciation[edit]

(file)

Noun[edit]

apstākļa vārds m (1st declension)

  1. (grammar, linguistics) adverb (a word used to modify a verb, an adjective, an adverb, a phrase or a clause)
    apstākļa vārdu lietojums teikumāthe use of adverbs in a sentence
    apstākļa vārdu grupasadverb groups

Declension[edit]

Synonyms[edit]

See also[edit]

(parts of speech) runas daļas; īpašības vārds / adjektīvs, apstākļa vārds / adverbs, artikuls, saiklis / konjunkcija, izsauksmes vārds / interjekcija, lietvārds / substantīvs, skaitļa vārds / numerālis, partikula, prievārds / prepozīcija, vietniekvārds / pronomens, darbības vārds / verbs

References[edit]

  1. ^ Karulis, Konstantīns (1992), “apstāklis”, in Latviešu Etimoloģijas Vārdnīca (in Latvian), Rīga: AVOTS, →ISBN