vietniekvārds

Definition from Wiktionary, the free dictionary
Jump to: navigation, search

Latvian[edit]

Latvian Wikipedia has an article on:
Wikipedia lv

Alternative forms[edit]

Etymology[edit]

From vietnieks (replacement) +‎ vārds (word). A neologism coined by J. Neikens as vietnieku vārds in 1850. The compound form originated and found wide acceptance in the 1930s.[1]

Pronunciation[edit]

Noun[edit]

vietniekvārds m (1st declension)

  1. (grammar) pronoun (a word used to refer anaphorically to a noun or noun phrase)
    vietniekvārdu locīšanapronoun inflection
    nenoteiktie vietniekvārdiindefinite pronouns
    jautājamie vietniekvārdiinterrogative pronouns
    norādāmie vietniekvārdidemonstrative pronouns
    personas vietniekvārdsperson pronoun
    piederības vietniekvārdspossessive pronoun
    attieksmes, relatīvais vietniekvārdsrelative pronoun
    vietniekvārdi pieder pie tām vārdu šķirām, kas ir aktīvas dažāda tipa tekstu veidošanas procesāpronouns belong to those word classes which are active in different types of text-making processes

Declension[edit]

Synonyms[edit]

See also[edit]

(parts of speech) runas daļas; īpašības vārds / adjektīvs, apstākļa vārds / adverbs, artikuls, saiklis / konjunkcija, izsauksmes vārds / interjekcija, lietvārds / substantīvs, skaitļa vārds / numerālis, partikula, prievārds / prepozīcija, vietniekvārds / pronomens, darbības vārds / verbs

References[edit]

  1. ^ Karulis, Konstantīns (1992), “vieta”, in Latviešu Etimoloģijas Vārdnīca (in Latvian), Rīga: AVOTS, ISBN 9984-700-12-7