atriebīgs
Jump to navigation
Jump to search
Latvian[edit]
Etymology[edit]
From atriebt (“to avenge”) + -īgs.
Pronunciation[edit]
Adjective[edit]
atriebīgs (definite atriebīgais, comparative atriebīgāks, superlative visatriebīgākais, adverb atriebīgi)
- vengeful, vindictive (being prone to revenge)
Declension[edit]
indefinite declension (nenoteiktā galotne) of atriebīgs
| masculine (vīriešu dzimte) | feminine (sieviešu dzimte) | ||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) |
singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) | ||||||
| nominative (nominatīvs) | atriebīgs | atriebīgi | atriebīga | atriebīgas | |||||
| accusative (akuzatīvs) | atriebīgu | atriebīgus | atriebīgu | atriebīgas | |||||
| genitive (ģenitīvs) | atriebīga | atriebīgu | atriebīgas | atriebīgu | |||||
| dative (datīvs) | atriebīgam | atriebīgiem | atriebīgai | atriebīgām | |||||
| instrumental (instrumentālis) | atriebīgu | atriebīgiem | atriebīgu | atriebīgām | |||||
| locative (lokatīvs) | atriebīgā | atriebīgos | atriebīgā | atriebīgās | |||||
| vocative (vokatīvs) | — | — | — | — | |||||