būtība

Definition from Wiktionary, the free dictionary
Jump to: navigation, search
See also: būtībā

Latvian[edit]

Etymology[edit]

From būt (to be) +‎ -ība.

Pronunciation[edit]

Noun[edit]

būtība f (4th declension)

  1. essence (the deepest, most meaningful, most characteristic set of features of something)
    dzejas būtībathe essence of poetry
    izlemt jautājumu pēc būtībasto resolve the question by its essence, on its merits
    mainīties pašā būtībāto change fundamentally, in one's very essence
    tu esi paviršs dialektiķis un nemīli iedziļināties lietu būtībāyou are a sketchy dialectician, (you) don't love to go into the essence of things
  2. essence (deepest spiritual content)
    ja cilvēks kādai lietai ar visu būtību tic tad viņ što arī panākif a person believes in something with all his/her essence, heart, then s/he will obtain it
  3. (in the locative, used adverbially) in essence, essentially, basically
    būtībā tā bija kļūdain essence, basically that was a mistake
    atbilde būtībā bija pareizathe answer was essentially correct
    pie galda policistam pēkšņi atraisījās mēle; izrādījās, ka būtībā viņš ir liels pļāpathe officer at the desk suddenly loosened his tongue; it turned out that he essentially, in truth was a big talker

Declension[edit]

Related terms[edit]