būtība
Jump to navigation
Jump to search
See also: būtībā
Latvian[edit]
Etymology[edit]
Pronunciation[edit]
Audio (file)
Noun[edit]
būtība f (4th declension)
- essence (the deepest, most meaningful, most characteristic set of features of something)
- dzejas būtība ― the essence of poetry
- izlemt jautājumu pēc būtības ― to resolve the question by its essence, on its merits
- mainīties pašā būtībā ― to change fundamentally, in one's very essence
- tu esi paviršs dialektiķis un nemīli iedziļināties lietu būtībā ― you are a sketchy dialectician, (you) don't love to go into the essence of things
- essence (deepest spiritual content)
- ja cilvēks kādai lietai ar visu būtību tic tad viņ što arī panāk ― if a person believes in something with all his/her essence, heart, then s/he will obtain it
- (in the locative, used adverbially) in essence, essentially, basically
- būtībā tā bija kļūda ― in essence, basically that was a mistake
- atbilde būtībā bija pareiza ― the answer was essentially correct
- pie galda policistam pēkšņi atraisījās mēle; izrādījās, ka būtībā viņš ir liels pļāpa ― the officer at the desk suddenly loosened his tongue; it turned out that he essentially, in truth was a big talker
Declension[edit]
Declension of būtība (4th declension)
| singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | |
|---|---|---|
| nominative (nominatīvs) | būtība | — |
| accusative (akuzatīvs) | būtību | — |
| genitive (ģenitīvs) | būtības | — |
| dative (datīvs) | būtībai | — |
| instrumental (instrumentālis) | būtību | — |
| locative (lokatīvs) | būtībā | — |
| vocative (vokatīvs) | būtība | — |