cilvēce

Definition from Wiktionary, the free dictionary
Jump to: navigation, search
See also: cilvēcē

Latvian[edit]

Etymology[edit]

From cilvēks (person, human being) +‎ -e, with palatalization of k to c.

Pronunciation[edit]

Noun[edit]

cilvēce f (5th declension)

  1. humanity, mankind, humankind (the set of all human beings)
    cilvēces attīstībathe development of humankind
    cilvēces brīvībahumanity's freedom
    darbs visas cilvēces labāwork for the good of all mankind
    zemes pirmais mākslīgais pavadonis: tas tiešām ir jauns laikmets cilvēces vēsturēEarth's first artificial satellite: this indeed is a new era in the history of humanity
    vairāk par cilvēkiem pašiem / es cilvēci mīlējis esmumore than the people themselves / I have loved humanity
    te briest nelaime... visai cilvēcei: katram cilvēkam, lai viņš dzīvotu kādā zemē vai kontinentā dzīvodamshere misfortune is growing... to all humankind: to every person, whatever land (= country) or continent he may happen to live in

Declension[edit]

Related terms[edit]