cumulatus

Definition from Wiktionary, the free dictionary
Jump to navigation Jump to search

Latin[edit]

Etymology[edit]

Perfect passive participle of cumulō

Participle[edit]

cumulātus m (feminine cumulāta, neuter cumulātum); first/second declension

  1. heaped
  2. abundant, vast, great
  3. (with genitive or ablative) abounding in

Inflection[edit]

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
nominative cumulātus cumulāta cumulātum cumulātī cumulātae cumulāta
genitive cumulātī cumulātae cumulātī cumulātōrum cumulātārum cumulātōrum
dative cumulātō cumulātō cumulātīs
accusative cumulātum cumulātam cumulātum cumulātōs cumulātās cumulāta
ablative cumulātō cumulātā cumulātō cumulātīs
vocative cumulāte cumulāta cumulātum cumulātī cumulātae cumulāta

References[edit]