cuncto

Latin

Pronunciation

• (Classical) IPA^(key): /ˈkuːnk.toː/, [ˈkuːŋkt̪oː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /ˈkunk.to/, [ˈkuŋkt̪o]

Verb

cūnctō (present infinitive cūnctāre, perfect active cūnctāvī, supine cūnctātum); first conjugation

1. Alternative form of cūnctor

Conjugation

Conjugation of cūnctō (first conjugation)
indicative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	cūnctō	cūnctās	cūnctat	cūnctāmus	cūnctātis	cūnctant
	imperfect	cūnctābam	cūnctābās	cūnctābat	cūnctābāmus	cūnctābātis	cūnctābant
	future	cūnctābō	cūnctābis	cūnctābit	cūnctābimus	cūnctābitis	cūnctābunt
	perfect	cūnctāvī	cūnctāvistī	cūnctāvit	cūnctāvimus	cūnctāvistis	cūnctāvērunt, cūnctāvēre
	pluperfect	cūnctāveram	cūnctāverās	cūnctāverat	cūnctāverāmus	cūnctāverātis	cūnctāverant
	future perfect	cūnctāverō	cūnctāveris	cūnctāverit	cūnctāverimus	cūnctāveritis	cūnctāverint
passive	present	cūnctor	cūnctāris, cūnctāre	cūnctātur	cūnctāmur	cūnctāminī	cūnctantur
	imperfect	cūnctābar	cūnctābāris, cūnctābāre	cūnctābātur	cūnctābāmur	cūnctābāminī	cūnctābantur
	future	cūnctābor	cūnctāberis, cūnctābere	cūnctābitur	cūnctābimur	cūnctābiminī	cūnctābuntur
	perfect	cūnctātus + present active indicative of sum
	pluperfect	cūnctātus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	cūnctātus + future active indicative of sum
subjunctive		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	cūnctem	cūnctēs	cūnctet	cūnctēmus	cūnctētis	cūnctent
	imperfect	cūnctārem	cūnctārēs	cūnctāret	cūnctārēmus	cūnctārētis	cūnctārent
	perfect	cūnctāverim	cūnctāverīs	cūnctāverit	cūnctāverīmus	cūnctāverītis	cūnctāverint
	pluperfect	cūnctāvissem	cūnctāvissēs	cūnctāvisset	cūnctāvissēmus	cūnctāvissētis	cūnctāvissent
passive	present	cūncter	cūnctēris, cūnctēre	cūnctētur	cūnctēmur	cūnctēminī	cūnctentur
	imperfect	cūnctārer	cūnctārēris, cūnctārēre	cūnctārētur	cūnctārēmur	cūnctārēminī	cūnctārentur
	perfect	cūnctātus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	cūnctātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	—	cūnctā	—	—	cūnctāte	—
	future	—	cūnctātō	cūnctātō	—	cūnctātōte	cūnctantō
passive	present	—	cūnctāre	—	—	cūnctāminī	—
	future	—	cūnctātor	cūnctātor	—	—	cūnctantor
non-finite forms		active			passive
		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		cūnctāre	cūnctāvisse	cūnctātūrum esse	cūnctārī	cūnctātum esse	cūnctātum īrī
participles		cūnctāns	—	cūnctātūrus	—	cūnctātus	cūnctandus
verbal nouns		gerund				supine
		genitive	dative	accusative	ablative	accusative	ablative
		cūnctandī	cūnctandō	cūnctandum	cūnctandō	cūnctātum	cūnctātū

Adjective

cūnctō

1. dative/ablative masculine/neuter singular of cūnctus

References

• “cuncto”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• cuncto in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.