destillo

See also: destil·lo

Latin

Alternative forms

• distillō

Etymology

From dē- +‎ stillō.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): [deːsˈtiːl.loː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): [d̪esˈt̪il.lo]

Verb

dēstīllō (present infinitive dēstīllāre, perfect active dēstīllāvī, supine dēstīllātum); first conjugation

1. to drip or trickle down
2. to distil

Conjugation

   Conjugation of dēstīllō (first conjugation)

indicative		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	dēstīllō		dēstīllās		dēstīllat		dēstīllāmus		dēstīllātis		dēstīllant
	imperfect	dēstīllābam		dēstīllābās		dēstīllābat		dēstīllābāmus		dēstīllābātis		dēstīllābant
	future	dēstīllābō		dēstīllābis		dēstīllābit		dēstīllābimus		dēstīllābitis		dēstīllābunt
	perfect	dēstīllāvī		dēstīllāvistī		dēstīllāvit		dēstīllāvimus		dēstīllāvistis		dēstīllāvērunt, dēstīllāvēre
	pluperfect	dēstīllāveram		dēstīllāverās		dēstīllāverat		dēstīllāverāmus		dēstīllāverātis		dēstīllāverant
	future perfect	dēstīllāverō		dēstīllāveris		dēstīllāverit		dēstīllāverimus		dēstīllāveritis		dēstīllāverint
passive	present	dēstīllor		dēstīllāris, dēstīllāre		dēstīllātur		dēstīllāmur		dēstīllāminī		dēstīllantur
	imperfect	dēstīllābar		dēstīllābāris, dēstīllābāre		dēstīllābātur		dēstīllābāmur		dēstīllābāminī		dēstīllābantur
	future	dēstīllābor		dēstīllāberis, dēstīllābere		dēstīllābitur		dēstīllābimur		dēstīllābiminī		dēstīllābuntur
	perfect	dēstīllātus + present active indicative of sum
	pluperfect	dēstīllātus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	dēstīllātus + future active indicative of sum
subjunctive		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	dēstīllem		dēstīllēs		dēstīllet		dēstīllēmus		dēstīllētis		dēstīllent
	imperfect	dēstīllārem		dēstīllārēs		dēstīllāret		dēstīllārēmus		dēstīllārētis		dēstīllārent
	perfect	dēstīllāverim		dēstīllāverīs		dēstīllāverit		dēstīllāverīmus		dēstīllāverītis		dēstīllāverint
	pluperfect	dēstīllāvissem		dēstīllāvissēs		dēstīllāvisset		dēstīllāvissēmus		dēstīllāvissētis		dēstīllāvissent
passive	present	dēstīller		dēstīllēris, dēstīllēre		dēstīllētur		dēstīllēmur		dēstīllēminī		dēstīllentur
	imperfect	dēstīllārer		dēstīllārēris, dēstīllārēre		dēstīllārētur		dēstīllārēmur		dēstīllārēminī		dēstīllārentur
	perfect	dēstīllātus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	dēstīllātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	—		dēstīllā		—		—		dēstīllāte		—
	future	—		dēstīllātō		dēstīllātō		—		dēstīllātōte		dēstīllantō
passive	present	—		dēstīllāre		—		—		dēstīllāminī		—
	future	—		dēstīllātor		dēstīllātor		—		—		dēstīllantor
non-finite forms		infinitive						participle
		active			passive			active			passive
present		dēstīllāre			dēstīllārī			dēstīllāns			—
future		dēstīllātūrum esse			dēstīllātum īrī			dēstīllātūrus			dēstīllandus
perfect		dēstīllāvisse			dēstīllātum esse			—			dēstīllātus
future perfect		—			dēstīllātum fore			—			—
perfect potential		dēstīllātūrum fuisse			—			—			—
verbal nouns		gerund								supine
		genitive		dative		accusative		ablative		accusative		ablative
		dēstīllandī		dēstīllandō		dēstīllandum		dēstīllandō		dēstīllātum		dēstīllātū

Derived terms

• dēstillātiō

Descendants

• Catalan: destil·lar
• English: distil
• French: distiller
• Galician: destilar
• Italian: distillare
• Portuguese: destilar
• Romanian: distila
• Spanish: destellar, destilar

References

• “destillo”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879), A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “destillo”, in Charlton T. Lewis (1891), An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
• “destillo”, in Gaffiot, Félix (1934), Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.

Portuguese

Verb

destillo

1. first-person singular present indicative of destillar