dzirdīgs
Latvian
Etymology
From dzirde (“hearing”) + -īgs.
Pronunciation
| Audio: | (file) |
Adjective
dzirdīgs (definite dzirdīgais, comparative dzirdīgāks, superlative visdzirdīgākais, adverb dzirdīgi)
- (of people, animals, their ears) hearing (capable of perceiving sounds; not deaf)
- vecais vīrs turējās vēl tīri žirgts: galva gan balta, bet acis gaišas un ausis dzirdīgas ― the old man kept himself quite strong and lively: the head (was) white, but the eyes (were) bright (= good) and the ears (were) hearing (= sharp)
- lūsis bija dzirdīgākais no visiem meža zvēriem ― the lynx was the sharpest of ear (lit. most hearing) of all forest beasts
Declension
indefinite declension (nenoteiktā galotne) of dzirdīgs
| masculine (vīriešu dzimte) | feminine (sieviešu dzimte) | ||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) |
singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) | ||||||
| nominative (nominatīvs) | dzirdīgs | dzirdīgi | dzirdīga | dzirdīgas | |||||
| accusative (akuzatīvs) | dzirdīgu | dzirdīgus | dzirdīgu | dzirdīgas | |||||
| genitive (ģenitīvs) | dzirdīga | dzirdīgu | dzirdīgas | dzirdīgu | |||||
| dative (datīvs) | dzirdīgam | dzirdīgiem | dzirdīgai | dzirdīgām | |||||
| instrumental (instrumentālis) | dzirdīgu | dzirdīgiem | dzirdīgu | dzirdīgām | |||||
| locative (lokatīvs) | dzirdīgā | dzirdīgos | dzirdīgā | dzirdīgās | |||||
| vocative (vokatīvs) | — | — | — | — | |||||