enoto

Definition from Wiktionary, the free dictionary
Jump to: navigation, search

Latin[edit]

Pronunciation[edit]

Verb[edit]

ēnotō (present infinitive ēnotāre, perfect active ēnotāvī, supine ēnotātum); first conjugation

  1. I mark out, note down

Inflection[edit]

   Conjugation of enoto (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present ēnotō ēnotās ēnotat ēnotāmus ēnotātis ēnotant
imperfect ēnotābam ēnotābās ēnotābat ēnotābāmus ēnotābātis ēnotābant
future ēnotābō ēnotābis ēnotābit ēnotābimus ēnotābitis ēnotābunt
perfect ēnotāvī ēnotāvistī ēnotāvit ēnotāvimus ēnotāvistis ēnotāvērunt, ēnotāvēre
pluperfect ēnotāveram ēnotāverās ēnotāverat ēnotāverāmus ēnotāverātis ēnotāverant
future perfect ēnotāverō ēnotāveris ēnotāverit ēnotāverimus ēnotāveritis ēnotāverint
passive present ēnotor ēnotāris, ēnotāre ēnotātur ēnotāmur ēnotāminī ēnotantur
imperfect ēnotābar ēnotābāris, ēnotābāre ēnotābātur ēnotābāmur ēnotābāminī ēnotābantur
future ēnotābor ēnotāberis, ēnotābere ēnotābitur ēnotābimur ēnotābiminī ēnotābuntur
perfect ēnotātus + present active indicative of sum
pluperfect ēnotātus + imperfect active indicative of sum
future perfect ēnotātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present ēnotem ēnotēs ēnotet ēnotēmus ēnotētis ēnotent
imperfect ēnotārem ēnotārēs ēnotāret ēnotārēmus ēnotārētis ēnotārent
perfect ēnotāverim ēnotāverīs ēnotāverit ēnotāverīmus ēnotāverītis ēnotāverint
pluperfect ēnotāvissem ēnotāvissēs ēnotāvisset ēnotāvissēmus ēnotāvissētis ēnotāvissent
passive present ēnoter ēnotēris, ēnotēre ēnotētur ēnotēmur ēnotēminī ēnotentur
imperfect ēnotārer ēnotārēris, ēnotārēre ēnotārētur ēnotārēmur ēnotārēminī ēnotārentur
perfect ēnotātus + present active subjunctive of sum
pluperfect ēnotātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present ēnotā ēnotāte
future ēnotātō ēnotātō ēnotātōte ēnotantō
passive present ēnotāre ēnotāminī
future ēnotātor ēnotātor ēnotantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives ēnotāre ēnotāvisse ēnotātūrus esse ēnotārī ēnotātus esse ēnotātum īrī
participles ēnotāns ēnotātūrus ēnotātus ēnotandus

References[edit]

  • enoto” in Charlton T. Lewis & Charles Short, A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press, 1879.