fustigo

See also: fustigó and fustigò

Italian

Verb

fustigo

1. first-person singular present indicative of fustigare

---

Latin

Etymology

From fūstis (“a club, cudgel”).

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /fuːsˈtiː.ɡoː/, [fuːs̠ˈt̪iːɡoː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /fusˈti.ɡo/, [fusˈt̪iːɡo]

Verb

fūstīgō (present infinitive fūstīgāre, perfect active fūstīgāvī, supine fūstīgātum); first conjugation

1. I club to death.

Conjugation

Conjugation of fūstīgō (first conjugation)
indicative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	fūstīgō	fūstīgās	fūstīgat	fūstīgāmus	fūstīgātis	fūstīgant
	imperfect	fūstīgābam	fūstīgābās	fūstīgābat	fūstīgābāmus	fūstīgābātis	fūstīgābant
	future	fūstīgābō	fūstīgābis	fūstīgābit	fūstīgābimus	fūstīgābitis	fūstīgābunt
	perfect	fūstīgāvī	fūstīgāvistī	fūstīgāvit	fūstīgāvimus	fūstīgāvistis	fūstīgāvērunt, fūstīgāvēre
	pluperfect	fūstīgāveram	fūstīgāverās	fūstīgāverat	fūstīgāverāmus	fūstīgāverātis	fūstīgāverant
	future perfect	fūstīgāverō	fūstīgāveris	fūstīgāverit	fūstīgāverimus	fūstīgāveritis	fūstīgāverint
passive	present	fūstīgor	fūstīgāris, fūstīgāre	fūstīgātur	fūstīgāmur	fūstīgāminī	fūstīgantur
	imperfect	fūstīgābar	fūstīgābāris, fūstīgābāre	fūstīgābātur	fūstīgābāmur	fūstīgābāminī	fūstīgābantur
	future	fūstīgābor	fūstīgāberis, fūstīgābere	fūstīgābitur	fūstīgābimur	fūstīgābiminī	fūstīgābuntur
	perfect	fūstīgātus + present active indicative of sum
	pluperfect	fūstīgātus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	fūstīgātus + future active indicative of sum
subjunctive		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	fūstīgem	fūstīgēs	fūstīget	fūstīgēmus	fūstīgētis	fūstīgent
	imperfect	fūstīgārem	fūstīgārēs	fūstīgāret	fūstīgārēmus	fūstīgārētis	fūstīgārent
	perfect	fūstīgāverim	fūstīgāverīs	fūstīgāverit	fūstīgāverīmus	fūstīgāverītis	fūstīgāverint
	pluperfect	fūstīgāvissem	fūstīgāvissēs	fūstīgāvisset	fūstīgāvissēmus	fūstīgāvissētis	fūstīgāvissent
passive	present	fūstīger	fūstīgēris, fūstīgēre	fūstīgētur	fūstīgēmur	fūstīgēminī	fūstīgentur
	imperfect	fūstīgārer	fūstīgārēris, fūstīgārēre	fūstīgārētur	fūstīgārēmur	fūstīgārēminī	fūstīgārentur
	perfect	fūstīgātus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	fūstīgātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	—	fūstīgā	—	—	fūstīgāte	—
	future	—	fūstīgātō	fūstīgātō	—	fūstīgātōte	fūstīgantō
passive	present	—	fūstīgāre	—	—	fūstīgāminī	—
	future	—	fūstīgātor	fūstīgātor	—	—	fūstīgantor
non-finite forms		active			passive
		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		fūstīgāre	fūstīgāvisse	fūstīgātūrum esse	fūstīgārī	fūstīgātum esse	fūstīgātum īrī
participles		fūstīgāns	—	fūstīgātūrus	—	fūstīgātus	fūstīgandus
verbal nouns		gerund				supine
		genitive	dative	accusative	ablative	accusative	ablative
		fūstīgandī	fūstīgandō	fūstīgandum	fūstīgandō	fūstīgātum	fūstīgātū

Related terms

• fūstibalus
• fūsticulus
• fūstis

• fūstitudinus
• fūstuārium
• fūstuārius

Descendants

• Catalan: fustigar
• French: fustiger
• Italian: fustigare
• Portuguese: fustigar
• Spanish: hostigar, fustigar

References

• “fustigo”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• fustigo in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition with additions by D. P. Carpenterius, Adelungius and others, edited by Léopold Favre, 1883–1887)
• fustigo in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.

---

Spanish

Verb

fustigo

1. First-person singular (yo) present indicative form of fustigar.