Definition from Wiktionary, the free dictionary
Jump to navigation Jump to search



From ob- +‎ soleō +‎ -scō.



obsolēscō (present infinitive obsolēscere, perfect active obsolēvī, supine obsolētum); third conjugation

  1. I wear out.
  2. I fall into disuse.
  3. I grow old.
  4. I decay.


   Conjugation of obsolesco (third conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present obsolēscō obsolēscis obsolēscit obsolēscimus obsolēscitis obsolēscunt
imperfect obsolēscēbam obsolēscēbās obsolēscēbat obsolēscēbāmus obsolēscēbātis obsolēscēbant
future obsolēscam obsolēscēs obsolēscet obsolēscēmus obsolēscētis obsolēscent
perfect obsolēvī obsolēvistī obsolēvit obsolēvimus obsolēvistis obsolēvērunt, obsolēvēre
pluperfect obsolēveram obsolēverās obsolēverat obsolēverāmus obsolēverātis obsolēverant
future perfect obsolēverō obsolēveris obsolēverit obsolēverimus obsolēveritis obsolēverint
passive present obsolēscor obsolēsceris, obsolēscere obsolēscitur obsolēscimur obsolēsciminī obsolēscuntur
imperfect obsolēscēbar obsolēscēbāris, obsolēscēbāre obsolēscēbātur obsolēscēbāmur obsolēscēbāminī obsolēscēbantur
future obsolēscar obsolēscēris, obsolēscēre obsolēscētur obsolēscēmur obsolēscēminī obsolēscentur
perfect obsolētus + present active indicative of sum
pluperfect obsolētus + imperfect active indicative of sum
future perfect obsolētus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present obsolēscam obsolēscās obsolēscat obsolēscāmus obsolēscātis obsolēscant
imperfect obsolēscerem obsolēscerēs obsolēsceret obsolēscerēmus obsolēscerētis obsolēscerent
perfect obsolēverim obsolēverīs obsolēverit obsolēverīmus obsolēverītis obsolēverint
pluperfect obsolēvissem obsolēvissēs obsolēvisset obsolēvissēmus obsolēvissētis obsolēvissent
passive present obsolēscar obsolēscāris, obsolēscāre obsolēscātur obsolēscāmur obsolēscāminī obsolēscantur
imperfect obsolēscerer obsolēscerēris, obsolēscerēre obsolēscerētur obsolēscerēmur obsolēscerēminī obsolēscerentur
perfect obsolētus + present active subjunctive of sum
pluperfect obsolētus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present obsolēsce obsolēscite
future obsolēscitō obsolēscitō obsolēscitōte obsolēscuntō
passive present obsolēscere obsolēsciminī
future obsolēscitor obsolēscitor obsolēscuntor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives obsolēscere obsolēvisse obsolētūrus esse obsolēscī obsolētus esse obsolētum īrī
participles obsolēscēns obsolētūrus obsolētus obsolēscendus
verbal nouns gerund supine
nominative genitive dative/ablative accusative accusative ablative
obsolēscere obsolēscendī obsolēscendō obsolēscendum obsolētum obsolētū

Derived terms[edit]