obstinatus

Definition from Wiktionary, the free dictionary
Jump to: navigation, search

Latin[edit]

Etymology[edit]

Perfect passive participle of obstinō (persist in).

Participle[edit]

obstinātus m (feminine obstināta, neuter obstinātum); first/second declension

  1. Firmly set, fixed, resolved.
  2. Determined, resolute, steadfast; inflexible, stubborn, obstinate.

Inflection[edit]

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
nominative obstinātus obstināta obstinātum obstinātī obstinātae obstināta
genitive obstinātī obstinātae obstinātī obstinātōrum obstinātārum obstinātōrum
dative obstinātō obstinātō obstinātīs
accusative obstinātum obstinātam obstinātum obstinātōs obstinātās obstināta
ablative obstinātō obstinātā obstinātō obstinātīs
vocative obstināte obstināta obstinātum obstinātī obstinātae obstināta

References[edit]