pavēlējis
Latvian
Participle
pavēlējis (definite pavēlējušais)
- having ordered, having commanded; (deprecated template usage) indefinite past active participle of pavēlēt
Declension
indefinite declension (nenoteiktā galotne) of pavēlējis
masculine (vīriešu dzimte) | feminine (sieviešu dzimte) | ||||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) |
singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) | ||||||
nominative (nominatīvs) | pavēlējis | pavēlējuši | pavēlējusi | pavēlējušas | |||||
accusative (akuzatīvs) | pavēlējušu | pavēlējušus | pavēlējušu | pavēlējušas | |||||
genitive (ģenitīvs) | pavēlējuša | pavēlējušu | pavēlējušas | pavēlējušu | |||||
dative (datīvs) | pavēlējušam | pavēlējušiem | pavēlējušai | pavēlējušām | |||||
instrumental (instrumentālis) | pavēlējušu | pavēlējušiem | pavēlējušu | pavēlējušām | |||||
locative (lokatīvs) | pavēlējušā | pavēlējušos | pavēlējušā | pavēlējušās | |||||
vocative (vokatīvs) | — | — | — | — | |||||