strideo

Definition from Wiktionary, the free dictionary
Jump to: navigation, search

Latin[edit]

Pronunciation[edit]

Verb[edit]

strīdeō (present infinitive strīdēre); second conjugation, no perfect

  1. Alternative form of strīdō ("utter or make a shrill or harsh sound").

Inflection[edit]

   Conjugation of strideo (second conjugation, defective)
indicative singular plural
first second third first second third
active present strīdeō strīdēs strīdet strīdēmus strīdētis strīdent
imperfect strīdēbam strīdēbās strīdēbat strīdēbāmus strīdēbātis strīdēbant
future strīdēbō strīdēbis strīdēbit strīdēbimus strīdēbitis strīdēbunt
passive present strīdeor strīdēris, strīdēre strīdētur strīdēmur strīdēminī strīdentur
imperfect strīdēbar strīdēbāris, strīdēbāre strīdēbātur strīdēbāmur strīdēbāminī strīdēbantur
future strīdēbor strīdēberis, strīdēbere strīdēbitur strīdēbimur strīdēbiminī strīdēbuntur
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present strīdeam strīdeās strīdeat strīdeāmus strīdeātis strīdeant
imperfect strīdērem strīdērēs strīdēret strīdērēmus strīdērētis strīdērent
passive present strīdear strīdeāris, strīdeāre strīdeātur strīdeāmur strīdeāminī strīdeantur
imperfect strīdērer strīdērēris, strīdērēre strīdērētur strīdērēmur strīdērēminī strīdērentur
imperative singular plural
first second third first second third
active present strīdē strīdēte
future strīdētō strīdētō strīdētōte strīdentō
passive present strīdēre strīdēminī
future strīdētor strīdētor strīdentor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives strīdēre strīdūrus esse strīdērī strīdum īrī
participles strīdēns strīdūrus strīdendus
verbal nouns gerund supine
nominative genitive dative/ablative accusative accusative ablative
strīdēre strīdendī strīdendō strīdendum strīdum strīdū

References[edit]