supersemino

Definition from Wiktionary, the free dictionary
Jump to: navigation, search

Latin[edit]

Etymology[edit]

From super- +‎ semino

Pronunciation[edit]

Verb[edit]

supersēminō ‎(present infinitive supersēmināre, perfect active supersēmināvī, supine supersēminātum); first conjugation

  1. I plant or sow upon or over

Inflection[edit]

   Conjugation of supersemino (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present supersēminō supersēminās supersēminat supersēmināmus supersēminātis supersēminant
imperfect supersēminābam supersēminābās supersēminābat supersēminābāmus supersēminābātis supersēminābant
future supersēminābō supersēminābis supersēminābit supersēminābimus supersēminābitis supersēminābunt
perfect supersēmināvī supersēmināvistī supersēmināvit supersēmināvimus supersēmināvistis supersēmināvērunt, supersēmināvēre
pluperfect supersēmināveram supersēmināverās supersēmināverat supersēmināverāmus supersēmināverātis supersēmināverant
future perfect supersēmināverō supersēmināveris supersēmināverit supersēmināverimus supersēmināveritis supersēmināverint
passive present supersēminor supersēmināris, supersēmināre supersēminātur supersēmināmur supersēmināminī supersēminantur
imperfect supersēminābar supersēminābāris, supersēminābāre supersēminābātur supersēminābāmur supersēminābāminī supersēminābantur
future supersēminābor supersēmināberis, supersēminābere supersēminābitur supersēminābimur supersēminābiminī supersēminābuntur
perfect supersēminātus + present active indicative of sum
pluperfect supersēminātus + imperfect active indicative of sum
future perfect supersēminātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present supersēminem supersēminēs supersēminet supersēminēmus supersēminētis supersēminent
imperfect supersēminārem supersēminārēs supersēmināret supersēminārēmus supersēminārētis supersēminārent
perfect supersēmināverim supersēmināverīs supersēmināverit supersēmināverīmus supersēmināverītis supersēmināverint
pluperfect supersēmināvissem supersēmināvissēs supersēmināvisset supersēmināvissēmus supersēmināvissētis supersēmināvissent
passive present supersēminer supersēminēris, supersēminēre supersēminētur supersēminēmur supersēminēminī supersēminentur
imperfect supersēminārer supersēminārēris, supersēminārēre supersēminārētur supersēminārēmur supersēminārēminī supersēminārentur
perfect supersēminātus + present active subjunctive of sum
pluperfect supersēminātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present supersēminā supersēmināte
future supersēminātō supersēminātō supersēminātōte supersēminantō
passive present supersēmināre supersēmināminī
future supersēminātor supersēminātor supersēminantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives supersēmināre supersēmināvisse supersēminātūrus esse supersēminārī supersēminātus esse supersēminātum īrī
participles supersēmināns supersēminātūrus supersēminātus supersēminandus
verbal nouns gerund supine
nominative genitive dative/ablative accusative accusative ablative
supersēmināre supersēminandī supersēminandō supersēminandum supersēminātum supersēminātū