velitor

Definition from Wiktionary, the free dictionary
Jump to: navigation, search

Latin[edit]

Pronunciation[edit]

Verb[edit]

vēlitor ‎(present infinitive vēlitārī, perfect active vēlitātus sum); first conjugation, deponent

  1. I attack

Inflection[edit]

   Conjugation of velitor (first conjugation, deponent)
indicative singular plural
first second third first second third
active present vēlitor vēlitāris, vēlitāre vēlitātur vēlitāmur vēlitāminī vēlitantur
imperfect vēlitābar vēlitābāris, vēlitābāre vēlitābātur vēlitābāmur vēlitābāminī vēlitābantur
future vēlitābor vēlitāberis, vēlitābere vēlitābitur vēlitābimur vēlitābiminī vēlitābuntur
perfect vēlitatus + present active indicative of sum
pluperfect vēlitatus + imperfect active indicative of sum
future perfect vēlitatus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present vēliter vēlitēris, vēlitēre vēlitētur vēlitēmur vēlitēminī vēlitentur
imperfect vēlitārer vēlitārēris, vēlitārēre vēlitārētur vēlitārēmur vēlitārēminī vēlitārentur
perfect vēlitatus + present active subjunctive of sum
pluperfect vēlitatus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present vēlitāre vēlitāminī
future vēlitātor vēlitātor vēlitantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives vēlitārī vēlitatus esse vēlitatūrus esse
participles vēlitāns vēlitatus vēlitatūrus vēlitandus
verbal nouns gerund supine
nominative genitive dative/ablative accusative accusative ablative
vēlitārī vēlitandī vēlitandō vēlitandum vēlitatum vēlitatū

References[edit]