vicinitas

Latin

Etymology

From vīcīnus (“near, neighboring”) +‎ -itās.

Pronunciation

• (Classical) IPA^(key): /wiːˈkiː.ni.taːs/

Noun

vīcīnitas f (genitive vīcīnitātis); third declension

1. neighborhood
2. proximity

Inflection

Third declension.

Number	Singular	Plural
nominative	vīcīnitas	vīcīnitātēs
genitive	vīcīnitātis	vīcīnitātum
dative	vīcīnitātī	vīcīnitātibus
accusative	vīcīnitātem	vīcīnitātēs
ablative	vīcīnitāte	vīcīnitātibus
vocative	vīcīnitas	vīcīnitātēs

Related terms

• vīcīna
• vīcīnālis
• vīcīnē
• vīcīnia

• vīcīnor
• vīcīnum
• vīcīnus

Descendants

• English: vicinity
• French: vicinité
• Italian: vicinità
• Romanian: vecinătate
• Spanish: vecindad