uzbrukt

Latvian

Etymology

From uz- +‎ brukt.

Verb

uzbrukt (intransitive, 1st conjugation, present uzbrūku, uzbrūc, uzbrūk, past uzbruku)

1. to attack

Conjugation

conjugation of uzbrukt

	INDICATIVE (īstenības izteiksme)				IMPERATIVE (pavēles izteiksme)
		Present (tagadne)	Past (pagātne)	Future (nākotne)
1st pers. sg.	es	uzbrūku	uzbruku	uzbrukšu	—
2nd pers. sg.	tu	uzbrūc	uzbruki	uzbruksi	uzbrūc
3rd pers. sg.	viņš, viņa	uzbrūk	uzbruka	uzbruks	lai uzbrūk
1st pers. pl.	mēs	uzbrūkam	uzbrukām	uzbruksim	uzbruksim
2nd pers. pl.	jūs	uzbrūkat	uzbrukāt	uzbruksiet, uzbruksit	uzbrūciet
3rd pers. pl.	viņi, viņas	uzbrūk	uzbruka	uzbruks	lai uzbrūk
RENARRATIVE (atstāstījuma izteiksme)			PARTICIPLES (divdabji)
Present	uzbrūkot		Present Active 1 (Adj.)		uzbrūkošs
Past	esot uzbrucis		Present Active 2 (Adv.)		uzbrukdams
Future	uzbrukšot		Present Active 3 (Adv.)		uzbrūkot
Imperative	lai uzbrūkot		Present Active 4 (Obj.)		uzbrūkam
CONDITIONAL (vēlējuma izteiksme)			Past Active		uzbrucis
Present	uzbruktu		Present Passive		uzbrūkams
Past	būtu uzbrucis		Past Passive		uzbrukts
DEBITIVE (vajadzības izteiksme)			NOMINAL FORMS
Indicative	(būt) jāuzbrūk		Infinitive (nenoteiksme)		uzbrukt
Conjunctive 1	esot jāuzbrūk		Negative Infinitive		neuzbrukt
Conjunctive 2	jāuzbrūkot		Verbal noun		uzbrukšana

Derived terms

• uzbrukums

Further reading

• uzbrukt at tezaurs.lv