bāris

See also: baris, barış, and Barış

Latvian

Etymology

From the same stem as bārs (“lonely”) (q.v.), made into a second declension masculine noun (ending -is).

Pronunciation

• IPA^(key): [bàːɾis]

• Audio:

  (file)

Noun

bāris m (2nd declension, female equivalent bāre)

1. (rare, usually genitive) (male) orphan (a boy who has lost one or both parents)

   bāra bērns, bārabērns ― orphan child

   kļūt par bāri ― to become an orphan

   netrūkst starp viņiem arī bāra bērnu, kam karš nolaupījis mātes glāstu un tēva padomu ― among them, thereis no shortage of orphan children, from whom the war stole (their) mother's caresses and (their) father's advice

Declension

Declension of bāris (2nd)

	singular (vienskaitlis)	plural (daudzskaitlis)
nominative	bāris	bāri
genitive	bāra	bāru
dative	bārim	bāriem
accusative	bāri	bārus
instrumental	bāri	bāriem
locative	bārī	bāros
vocative	bāri	bāri

Synonyms

• bāra bērns, bārabērns
• bārenis

Related terms

• bārs

Verb

bāris

1. (with the particle esot) past conjunctive of bārt
2. (with the particle būtu) past conditional of bārt

Participle

bāris (definite bārušais)

1. having scolded; indefinite past active participle of bārt

Declension

Indefinite declension (nenoteiktā galotne) of bāris

	masculine (vīriešu dzimte)			feminine (sieviešu dzimte)
	singular (vienskaitlis)	plural (daudzskaitlis)		singular (vienskaitlis)	plural (daudzskaitlis)
nominative	bāris	bāruši		bārusi	bārušas
genitive	bāruša	bārušu		bārušas	bārušu
dative	bārušam	bārušiem		bārušai	bārušām
accusative	bārušu	bārušus		bārušu	bārušas
instrumental	bārušu	bārušiem		bārušu	bārušām
locative	bārušā	bārušos		bārušā	bārušās
vocative	—	—		—	—