commacero

Latin

Etymology

From con- +‎ mācerō.

Pronunciation

• (Classical) IPA^(key): /komˈmaː.ke.roː/, [kɔmˈmäːkɛroː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /komˈma.t͡ʃe.ro/, [komˈmäːt͡ʃero]

Verb

commācerō (present infinitive commācerāre, perfect active commācerāvī, supine commācerātum); first conjugation

1. to soften by steeping, macerate
   • c. 400 CE, Marcellus Empiricus, De Medicamentis 36
   • St. Ambrose, Expositio evangelii secundum Lucam 5.6

Conjugation

Conjugation of commācerō (first conjugation)
indicative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	commācerō	commācerās	commācerat	commācerāmus	commācerātis	commācerant
	imperfect	commācerābam	commācerābās	commācerābat	commācerābāmus	commācerābātis	commācerābant
	future	commācerābō	commācerābis	commācerābit	commācerābimus	commācerābitis	commācerābunt
	perfect	commācerāvī	commācerāvistī	commācerāvit	commācerāvimus	commācerāvistis	commācerāvērunt, commācerāvēre
	pluperfect	commācerāveram	commācerāverās	commācerāverat	commācerāverāmus	commācerāverātis	commācerāverant
	future perfect	commācerāverō	commācerāveris	commācerāverit	commācerāverimus	commācerāveritis	commācerāverint
passive	present	commāceror	commācerāris, commācerāre	commācerātur	commācerāmur	commācerāminī	commācerantur
	imperfect	commācerābar	commācerābāris, commācerābāre	commācerābātur	commācerābāmur	commācerābāminī	commācerābantur
	future	commācerābor	commācerāberis, commācerābere	commācerābitur	commācerābimur	commācerābiminī	commācerābuntur
	perfect	commācerātus + present active indicative of sum
	pluperfect	commācerātus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	commācerātus + future active indicative of sum
subjunctive		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	commācerem	commācerēs	commāceret	commācerēmus	commācerētis	commācerent
	imperfect	commācerārem	commācerārēs	commācerāret	commācerārēmus	commācerārētis	commācerārent
	perfect	commācerāverim	commācerāverīs	commācerāverit	commācerāverīmus	commācerāverītis	commācerāverint
	pluperfect	commācerāvissem	commācerāvissēs	commācerāvisset	commācerāvissēmus	commācerāvissētis	commācerāvissent
passive	present	commācerer	commācerēris, commācerēre	commācerētur	commācerēmur	commācerēminī	commācerentur
	imperfect	commācerārer	commācerārēris, commācerārēre	commācerārētur	commācerārēmur	commācerārēminī	commācerārentur
	perfect	commācerātus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	commācerātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	—	commācerā	—	—	commācerāte	—
	future	—	commācerātō	commācerātō	—	commācerātōte	commācerantō
passive	present	—	commācerāre	—	—	commācerāminī	—
	future	—	commācerātor	commācerātor	—	—	commācerantor
non-finite forms		active			passive
		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		commācerāre	commācerāvisse	commācerātūrum esse	commācerārī	commācerātum esse	commācerātum īrī
participles		commācerāns	—	commācerātūrus	—	commācerātus	commācerandus
verbal nouns		gerund				supine
		genitive	dative	accusative	ablative	accusative	ablative
		commācerandī	commācerandō	commācerandum	commācerandō	commācerātum	commācerātū

References

• “commacero”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• commacero in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.