dīvainība

See also: dīvainībā

Latvian

Etymology

From dīvains (“strange, peculiar”) +‎ -ība (with dīvains from dīvs (“fantastic creature”) +‎ -ains).

Pronunciation

(file)

Noun

dīvainība m (1st declension)

1. (usually in the singular) strangeness, oddness, peculiarity (the quality of that which is strange)

   pati teātra ēka rosināja prātu ar savu dīvainību; tā atgādināja senās grieķu celtnes ― the very theater building stimulated the mind with its strangeness; it recalled ancient Greek buildings

   ikvienu, kas šajā kabinetā ienāca pirmo reizi, pārsteidza vēl šāda dīvainība: nekas te nebija īsti ne aizvērts, ne noslēgts ― everyone who entered this office for the first time was surprised by the same oddity: nothing there was really closed or locked

2. (usually in the plural) strange actions, habits, opinions; peculiarities, oddities

   viņi jau bija ar viņa dīvainībām apraduši ― they were already used to his oddities

   neraugoties uz Ķipāna rakstura dīvainībām, neraugoties uz to uzskatu jucekli un stulbajām teorijām, kas mājoja viņa smadzenēs, Ķipāns tomēr bija saglabājis zināmu godaprātu un atklātību ― despite Ķipāns' character peculiarities, despite the entangled ideas and stupid theories that dwelled in his brain, Ķipāns had still managed to keep some honesty and openness

Declension

Declension of dīvainība (4th declension)

	singular (vienskaitlis)	plural (daudzskaitlis)
nominative (nominatīvs)	dīvainība	dīvainības
accusative (akuzatīvs)	dīvainību	dīvainības
genitive (ģenitīvs)	dīvainības	dīvainību
dative (datīvs)	dīvainībai	dīvainībām
instrumental (instrumentālis)	dīvainību	dīvainībām
locative (lokatīvs)	dīvainībā	dīvainībās
vocative (vokatīvs)	dīvainība	dīvainības

Synonyms

• dīvainums