deglutio

Latin

Etymology

From dē- +‎ glūtiō.

Pronunciation

• (Classical) IPA^(key): /deːˈɡluː.ti.oː/, [d̪eːˈɡɫ̪uːt̪ioː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /deˈɡlut.t͡si.o/, [d̪eˈɡlut̪ː͡s̪io]

Verb

dēglūtiō (present infinitive dēglūtīre, perfect active dēglūtīvī or dēglūtiī, supine dēglūtītum); fourth conjugation

1. Alternative form of dēgluttiō

Conjugation

Conjugation of dēglūtiō (fourth conjugation)
indicative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	dēglūtiō	dēglūtīs	dēglūtit	dēglūtīmus	dēglūtītis	dēglūtiunt
	imperfect	dēglūtiēbam	dēglūtiēbās	dēglūtiēbat	dēglūtiēbāmus	dēglūtiēbātis	dēglūtiēbant
	future	dēglūtiam	dēglūtiēs	dēglūtiet	dēglūtiēmus	dēglūtiētis	dēglūtient
	perfect	dēglūtīvī, dēglūtiī	dēglūtīvistī, dēglūtiistī	dēglūtīvit, dēglūtiit	dēglūtīvimus, dēglūtiimus	dēglūtīvistis, dēglūtiistis	dēglūtīvērunt, dēglūtīvēre, dēglūtiērunt, dēglūtiēre
	pluperfect	dēglūtīveram, dēglūtieram	dēglūtīverās, dēglūtierās	dēglūtīverat, dēglūtierat	dēglūtīverāmus, dēglūtierāmus	dēglūtīverātis, dēglūtierātis	dēglūtīverant, dēglūtierant
	future perfect	dēglūtīverō, dēglūtierō	dēglūtīveris, dēglūtieris	dēglūtīverit, dēglūtierit	dēglūtīverimus, dēglūtierimus	dēglūtīveritis, dēglūtieritis	dēglūtīverint, dēglūtierint
passive	present	dēglūtior	dēglūtīris, dēglūtīre	dēglūtītur	dēglūtīmur	dēglūtīminī	dēglūtiuntur
	imperfect	dēglūtiēbar	dēglūtiēbāris, dēglūtiēbāre	dēglūtiēbātur	dēglūtiēbāmur	dēglūtiēbāminī	dēglūtiēbantur
	future	dēglūtiar	dēglūtiēris, dēglūtiēre	dēglūtiētur	dēglūtiēmur	dēglūtiēminī	dēglūtientur
	perfect	dēglūtītus + present active indicative of sum
	pluperfect	dēglūtītus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	dēglūtītus + future active indicative of sum
subjunctive		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	dēglūtiam	dēglūtiās	dēglūtiat	dēglūtiāmus	dēglūtiātis	dēglūtiant
	imperfect	dēglūtīrem	dēglūtīrēs	dēglūtīret	dēglūtīrēmus	dēglūtīrētis	dēglūtīrent
	perfect	dēglūtīverim, dēglūtierim	dēglūtīverīs, dēglūtierīs	dēglūtīverit, dēglūtierit	dēglūtīverīmus, dēglūtierīmus	dēglūtīverītis, dēglūtierītis	dēglūtīverint, dēglūtierint
	pluperfect	dēglūtīvissem, dēglūtiissem	dēglūtīvissēs, dēglūtiissēs	dēglūtīvisset, dēglūtiisset	dēglūtīvissēmus, dēglūtiissēmus	dēglūtīvissētis, dēglūtiissētis	dēglūtīvissent, dēglūtiissent
passive	present	dēglūtiar	dēglūtiāris, dēglūtiāre	dēglūtiātur	dēglūtiāmur	dēglūtiāminī	dēglūtiantur
	imperfect	dēglūtīrer	dēglūtīrēris, dēglūtīrēre	dēglūtīrētur	dēglūtīrēmur	dēglūtīrēminī	dēglūtīrentur
	perfect	dēglūtītus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	dēglūtītus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	—	dēglūtī	—	—	dēglūtīte	—
	future	—	dēglūtītō	dēglūtītō	—	dēglūtītōte	dēglūtiuntō
passive	present	—	dēglūtīre	—	—	dēglūtīminī	—
	future	—	dēglūtītor	dēglūtītor	—	—	dēglūtiuntor
non-finite forms		active			passive
		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		dēglūtīre	dēglūtīvisse, dēglūtiisse	dēglūtītūrum esse	dēglūtīrī	dēglūtītum esse	dēglūtītum īrī
participles		dēglūtiēns	—	dēglūtītūrus	—	dēglūtītus	dēglūtiendus, dēglūtiundus
verbal nouns		gerund				supine
		genitive	dative	accusative	ablative	accusative	ablative
		dēglūtiendī	dēglūtiendō	dēglūtiendum	dēglūtiendō	dēglūtītum	dēglūtītū