delinio

Definition from Wiktionary, the free dictionary
Jump to: navigation, search

Latin[edit]

Etymology 1[edit]

Alternative form of dēlīneō (delineate).

Verb[edit]

dēlīniō (present infinitive dēlīniāre, perfect active dēlīniāvī, supine dēlīniātum); first conjugation

  1. Alternative form of dēlīneō
Inflection[edit]
   Conjugation of delinio (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present dēlīniō dēlīniās dēlīniat dēlīniāmus dēlīniātis dēlīniant
imperfect dēlīniābam dēlīniābās dēlīniābat dēlīniābāmus dēlīniābātis dēlīniābant
future dēlīniābō dēlīniābis dēlīniābit dēlīniābimus dēlīniābitis dēlīniābunt
perfect dēlīniāvī dēlīniāvistī dēlīniāvit dēlīniāvimus dēlīniāvistis dēlīniāvērunt, dēlīniāvēre
pluperfect dēlīniāveram dēlīniāverās dēlīniāverat dēlīniāverāmus dēlīniāverātis dēlīniāverant
future perfect dēlīniāverō dēlīniāveris dēlīniāverit dēlīniāverimus dēlīniāveritis dēlīniāverint
passive present dēlīnior dēlīniāris, dēlīniāre dēlīniātur dēlīniāmur dēlīniāminī dēlīniantur
imperfect dēlīniābar dēlīniābāris, dēlīniābāre dēlīniābātur dēlīniābāmur dēlīniābāminī dēlīniābantur
future dēlīniābor dēlīniāberis, dēlīniābere dēlīniābitur dēlīniābimur dēlīniābiminī dēlīniābuntur
perfect dēlīniātus + present active indicative of sum
pluperfect dēlīniātus + imperfect active indicative of sum
future perfect dēlīniātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present dēlīniem dēlīniēs dēlīniet dēlīniēmus dēlīniētis dēlīnient
imperfect dēlīniārem dēlīniārēs dēlīniāret dēlīniārēmus dēlīniārētis dēlīniārent
perfect dēlīniāverim dēlīniāverīs dēlīniāverit dēlīniāverīmus dēlīniāverītis dēlīniāverint
pluperfect dēlīniāvissem dēlīniāvissēs dēlīniāvisset dēlīniāvissēmus dēlīniāvissētis dēlīniāvissent
passive present dēlīnier dēlīniēris, dēlīniēre dēlīniētur dēlīniēmur dēlīniēminī dēlīnientur
imperfect dēlīniārer dēlīniārēris, dēlīniārēre dēlīniārētur dēlīniārēmur dēlīniārēminī dēlīniārentur
perfect dēlīniātus + present active subjunctive of sum
pluperfect dēlīniātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present dēlīniā dēlīniāte
future dēlīniātō dēlīniātō dēlīniātōte dēlīniantō
passive present dēlīniāre dēlīniāminī
future dēlīniātor dēlīniātor dēlīniantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives dēlīniāre dēlīniāvisse dēlīniātūrus esse dēlīniārī dēlīniātus esse dēlīniātum īrī
participles dēlīniāns dēlīniātūrus dēlīniātus dēlīniandus
verbal nouns gerund supine
nominative genitive dative/ablative accusative accusative ablative
dēlīniāre dēlīniandī dēlīniandō dēlīniandum dēlīniātum dēlīniātū

Etymology 2[edit]

Alternative form of dēlēniō (charm, captivate).

Verb[edit]

dēlīniō (present infinitive dēlīnīre, perfect active dēlīnīvī, supine dēlīnītum); fourth conjugation

  1. Alternative form of dēlēniō
Inflection[edit]
   Conjugation of delinio (fourth conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present dēlīniō dēlīnīs dēlīnit dēlīnīmus dēlīnītis dēlīniunt
imperfect dēlīniēbam dēlīniēbās dēlīniēbat dēlīniēbāmus dēlīniēbātis dēlīniēbant
future dēlīniam dēlīniēs dēlīniet dēlīniēmus dēlīniētis dēlīnient
perfect dēlīnīvī dēlīnīvistī dēlīnīvit dēlīnīvimus dēlīnīvistis dēlīnīvērunt, dēlīnīvēre
pluperfect dēlīnīveram dēlīnīverās dēlīnīverat dēlīnīverāmus dēlīnīverātis dēlīnīverant
future perfect dēlīnīverō dēlīnīveris dēlīnīverit dēlīnīverimus dēlīnīveritis dēlīnīverint
passive present dēlīnior dēlīnīris, dēlīnīre dēlīnītur dēlīnīmur dēlīnīminī dēlīniuntur
imperfect dēlīniēbar dēlīniēbāris, dēlīniēbāre dēlīniēbātur dēlīniēbāmur dēlīniēbāminī dēlīniēbantur
future dēlīniar dēlīniēris, dēlīniēre dēlīniētur dēlīniēmur dēlīniēminī dēlīnientur
perfect dēlīnītus + present active indicative of sum
pluperfect dēlīnītus + imperfect active indicative of sum
future perfect dēlīnītus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present dēlīniam dēlīniās dēlīniat dēlīniāmus dēlīniātis dēlīniant
imperfect dēlīnīrem dēlīnīrēs dēlīnīret dēlīnīrēmus dēlīnīrētis dēlīnīrent
perfect dēlīnīverim dēlīnīverīs dēlīnīverit dēlīnīverīmus dēlīnīverītis dēlīnīverint
pluperfect dēlīnīvissem dēlīnīvissēs dēlīnīvisset dēlīnīvissēmus dēlīnīvissētis dēlīnīvissent
passive present dēlīniar dēlīniāris, dēlīniāre dēlīniātur dēlīniāmur dēlīniāminī dēlīniantur
imperfect dēlīnīrer dēlīnīrēris, dēlīnīrēre dēlīnīrētur dēlīnīrēmur dēlīnīrēminī dēlīnīrentur
perfect dēlīnītus + present active subjunctive of sum
pluperfect dēlīnītus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present dēlīnī dēlīnīte
future dēlīnītō dēlīnītō dēlīnītōte dēlīniuntō
passive present dēlīnīre dēlīnīminī
future dēlīnītor dēlīnītor dēlīniuntor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives dēlīnīre dēlīnīvisse dēlīnītūrus esse dēlīnīrī dēlīnītus esse dēlīnītum īrī
participles dēlīniēns dēlīnītūrus dēlīnītus dēlīniendus
verbal nouns gerund supine
nominative genitive dative/ablative accusative accusative ablative
dēlīnīre dēlīniendī dēlīniendō dēlīniendum dēlīnītum dēlīnītū