delineo

See also: delineó and delineò

Italian

Verb

delineo

1. first-person singular present indicative of delineare

Latin

Alternative forms

• dēlīniō

Etymology

From dē- +‎ līneō (“make straight”), from līnea (“a line”).

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): [deːˈliː.ne.oː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): [deˈliː.ne.o]

Verb

dēlīneō (present infinitive dēlīneāre, perfect active dēlīneāvī, supine dēlīneātum); first conjugation

1. to delineate, sketch out, outline
   • 77 CE – 79 CE, Plinius Maior, Naturalis Historia 35.89:

     […] arrepto carbone extincto e foculo imaginem in pariete delineavit, […]

     (please add an English translation of this quotation)

Conjugation

   Conjugation of dēlīneō (first conjugation)

indicative		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	dēlīneō		dēlīneās		dēlīneat		dēlīneāmus		dēlīneātis		dēlīneant
	imperfect	dēlīneābam		dēlīneābās		dēlīneābat		dēlīneābāmus		dēlīneābātis		dēlīneābant
	future	dēlīneābō		dēlīneābis		dēlīneābit		dēlīneābimus		dēlīneābitis		dēlīneābunt
	perfect	dēlīneāvī		dēlīneāvistī		dēlīneāvit		dēlīneāvimus		dēlīneāvistis		dēlīneāvērunt, dēlīneāvēre
	pluperfect	dēlīneāveram		dēlīneāverās		dēlīneāverat		dēlīneāverāmus		dēlīneāverātis		dēlīneāverant
	future perfect	dēlīneāverō		dēlīneāveris		dēlīneāverit		dēlīneāverimus		dēlīneāveritis		dēlīneāverint
passive	present	dēlīneor		dēlīneāris, dēlīneāre		dēlīneātur		dēlīneāmur		dēlīneāminī		dēlīneantur
	imperfect	dēlīneābar		dēlīneābāris, dēlīneābāre		dēlīneābātur		dēlīneābāmur		dēlīneābāminī		dēlīneābantur
	future	dēlīneābor		dēlīneāberis, dēlīneābere		dēlīneābitur		dēlīneābimur		dēlīneābiminī		dēlīneābuntur
	perfect	dēlīneātus + present active indicative of sum
	pluperfect	dēlīneātus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	dēlīneātus + future active indicative of sum
subjunctive		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	dēlīneem		dēlīneēs		dēlīneet		dēlīneēmus		dēlīneētis		dēlīneent
	imperfect	dēlīneārem		dēlīneārēs		dēlīneāret		dēlīneārēmus		dēlīneārētis		dēlīneārent
	perfect	dēlīneāverim		dēlīneāverīs		dēlīneāverit		dēlīneāverīmus		dēlīneāverītis		dēlīneāverint
	pluperfect	dēlīneāvissem		dēlīneāvissēs		dēlīneāvisset		dēlīneāvissēmus		dēlīneāvissētis		dēlīneāvissent
passive	present	dēlīneer		dēlīneēris, dēlīneēre		dēlīneētur		dēlīneēmur		dēlīneēminī		dēlīneentur
	imperfect	dēlīneārer		dēlīneārēris, dēlīneārēre		dēlīneārētur		dēlīneārēmur		dēlīneārēminī		dēlīneārentur
	perfect	dēlīneātus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	dēlīneātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	—		dēlīneā		—		—		dēlīneāte		—
	future	—		dēlīneātō		dēlīneātō		—		dēlīneātōte		dēlīneantō
passive	present	—		dēlīneāre		—		—		dēlīneāminī		—
	future	—		dēlīneātor		dēlīneātor		—		—		dēlīneantor
non-finite forms		infinitive						participle
		active			passive			active			passive
present		dēlīneāre			dēlīneārī			dēlīneāns			—
future		dēlīneātūrum esse			dēlīneātum īrī			dēlīneātūrus			dēlīneandus
perfect		dēlīneāvisse			dēlīneātum esse			—			dēlīneātus
future perfect		—			dēlīneātum fore			—			—
perfect potential		dēlīneātūrum fuisse			—			—			—
verbal nouns		gerund								supine
		genitive		dative		accusative		ablative		accusative		ablative
		dēlīneandī		dēlīneandō		dēlīneandum		dēlīneandō		dēlīneātum		dēlīneātū

Derived terms

• dēlīneātiō

Related terms

• collīneō / collīniō
• līneō

Descendants

• → Catalan: delinear
• → English: delineate
• → Italian: delineare
• → Spanish: delinear

See also

• pingō

References

• “delineo”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879), A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “delineo”, in Gaffiot, Félix (1934), Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.

Spanish

Verb

delineo

1. first-person singular present indicative of delinear