delineo

Definition from Wiktionary, the free dictionary
Jump to: navigation, search

Italian[edit]

Verb[edit]

delineo

  1. first-person singular present of delineare

Latin[edit]

Alternative forms[edit]

Pronunciation[edit]

Etymology[edit]

From + līneō ‎(make straight), from līnea ‎(a line).

Verb[edit]

dēlīneō ‎(present infinitive dēlīneāre, perfect active dēlīneāvī, supine dēlīneātum); first conjugation

  1. I delineate, sketch out.

Inflection[edit]

   Conjugation of delineo (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present dēlīneō dēlīneās dēlīneat dēlīneāmus dēlīneātis dēlīneant
imperfect dēlīneābam dēlīneābās dēlīneābat dēlīneābāmus dēlīneābātis dēlīneābant
future dēlīneābō dēlīneābis dēlīneābit dēlīneābimus dēlīneābitis dēlīneābunt
perfect dēlīneāvī dēlīneāvistī dēlīneāvit dēlīneāvimus dēlīneāvistis dēlīneāvērunt, dēlīneāvēre
pluperfect dēlīneāveram dēlīneāverās dēlīneāverat dēlīneāverāmus dēlīneāverātis dēlīneāverant
future perfect dēlīneāverō dēlīneāveris dēlīneāverit dēlīneāverimus dēlīneāveritis dēlīneāverint
passive present dēlīneor dēlīneāris, dēlīneāre dēlīneātur dēlīneāmur dēlīneāminī dēlīneantur
imperfect dēlīneābar dēlīneābāris, dēlīneābāre dēlīneābātur dēlīneābāmur dēlīneābāminī dēlīneābantur
future dēlīneābor dēlīneāberis, dēlīneābere dēlīneābitur dēlīneābimur dēlīneābiminī dēlīneābuntur
perfect dēlīneātus + present active indicative of sum
pluperfect dēlīneātus + imperfect active indicative of sum
future perfect dēlīneātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present dēlīneem dēlīneēs dēlīneet dēlīneēmus dēlīneētis dēlīneent
imperfect dēlīneārem dēlīneārēs dēlīneāret dēlīneārēmus dēlīneārētis dēlīneārent
perfect dēlīneāverim dēlīneāverīs dēlīneāverit dēlīneāverīmus dēlīneāverītis dēlīneāverint
pluperfect dēlīneāvissem dēlīneāvissēs dēlīneāvisset dēlīneāvissēmus dēlīneāvissētis dēlīneāvissent
passive present dēlīneer dēlīneēris, dēlīneēre dēlīneētur dēlīneēmur dēlīneēminī dēlīneentur
imperfect dēlīneārer dēlīneārēris, dēlīneārēre dēlīneārētur dēlīneārēmur dēlīneārēminī dēlīneārentur
perfect dēlīneātus + present active subjunctive of sum
pluperfect dēlīneātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present dēlīneā dēlīneāte
future dēlīneātō dēlīneātō dēlīneātōte dēlīneantō
passive present dēlīneāre dēlīneāminī
future dēlīneātor dēlīneātor dēlīneantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives dēlīneāre dēlīneāvisse dēlīneātūrus esse dēlīneārī dēlīneātus esse dēlīneātum īrī
participles dēlīneāns dēlīneātūrus dēlīneātus dēlīneandus
verbal nouns gerund supine
nominative genitive dative/ablative accusative accusative ablative
dēlīneāre dēlīneandī dēlīneandō dēlīneandum dēlīneātum dēlīneātū

Derived terms[edit]

Descendants[edit]

Related terms[edit]

See also[edit]


Spanish[edit]

Verb[edit]

delineo

  1. First-person singular (yo) present indicative form of delinear.