lineo

See also: lineó and lineò

Ido

Etymology

Borrowed from English line, French ligne, German Linie, Italian linea, Russian ли́ния (línija), Spanish línea. Compare Esperanto linio.

Pronunciation

• IPA^(key): /liˈneo/

Noun

lineo (plural linei)

1. (genealogy, geometry, military, printing, telegraphy, writing, etc.) line

Derived terms

• bazolineo
• eklinea (“offline”)
• enlinea (“online”)
• lineeskar (“to line up”, intransitive verb)
• lineigar (“to line up”, transitive verb)
• lineizar (“to cover with lines, rule”)

References

• Progreso III (in Ido), 1910–1911, page 386, 467
• Progreso VII (in Ido), 1914, page 284

Italian

Pronunciation

• IPA^(key): /ˈli.ne.o/
• Rhymes: -ineo
• Hyphenation: lì‧ne‧o

Verb

lineo

1. first-person singular present indicative of lineare

Anagrams

• Lione, enoli, leoni, lione

Latin

Etymology

Etymology tree

Proto-Indo-European *līnomder.

Proto-Italic *līnom

Latin līnum

Proto-Indo-European *-yósder.

Proto-Indo-European *-éyos

Proto-Italic *-ejos

Proto-Italic *-eos

Latin -eus

Latin līneus

Latin līnea

Proto-Indo-European *-h₂

Proto-Indo-European *-éh₂

Proto-Indo-European *-yéti

Proto-Indo-European *-eh₂yéti

Proto-Indo-European *-h₂tiinflu.

Proto-Italic *-ājō

Proto-Italic *-āō

Latin -ō

Latin līneō

From līnea (“a line”) + -ō.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): [ˈliː.ne.oː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): [ˈliː.ne.o]

Verb

līneō (present infinitive līneāre, perfect active līneāvī, supine līneātum); first conjugation

1. to make straight or perpendicular
2. (Medieval Latin) to draw a line

Conjugation

   Conjugation of līneō (first conjugation)

indicative		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	līneō		līneās		līneat		līneāmus		līneātis		līneant
	imperfect	līneābam		līneābās		līneābat		līneābāmus		līneābātis		līneābant
	future	līneābō		līneābis		līneābit		līneābimus		līneābitis		līneābunt
	perfect	līneāvī		līneāvistī		līneāvit		līneāvimus		līneāvistis		līneāvērunt, līneāvēre
	pluperfect	līneāveram		līneāverās		līneāverat		līneāverāmus		līneāverātis		līneāverant
	future perfect	līneāverō		līneāveris		līneāverit		līneāverimus		līneāveritis		līneāverint
passive	present	līneor		līneāris, līneāre		līneātur		līneāmur		līneāminī		līneantur
	imperfect	līneābar		līneābāris, līneābāre		līneābātur		līneābāmur		līneābāminī		līneābantur
	future	līneābor		līneāberis, līneābere		līneābitur		līneābimur		līneābiminī		līneābuntur
	perfect	līneātus + present active indicative of sum
	pluperfect	līneātus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	līneātus + future active indicative of sum
subjunctive		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	līneem		līneēs		līneet		līneēmus		līneētis		līneent
	imperfect	līneārem		līneārēs		līneāret		līneārēmus		līneārētis		līneārent
	perfect	līneāverim		līneāverīs		līneāverit		līneāverīmus		līneāverītis		līneāverint
	pluperfect	līneāvissem		līneāvissēs		līneāvisset		līneāvissēmus		līneāvissētis		līneāvissent
passive	present	līneer		līneēris, līneēre		līneētur		līneēmur		līneēminī		līneentur
	imperfect	līneārer		līneārēris, līneārēre		līneārētur		līneārēmur		līneārēminī		līneārentur
	perfect	līneātus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	līneātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	—		līneā		—		—		līneāte		—
	future	—		līneātō		līneātō		—		līneātōte		līneantō
passive	present	—		līneāre		—		—		līneāminī		—
	future	—		līneātor		līneātor		—		—		līneantor
non-finite forms		infinitive						participle
		active			passive			active			passive
present		līneāre			līneārī			līneāns			—
future		līneātūrum esse			līneātum īrī			līneātūrus			līneandus
perfect		līneāvisse			līneātum esse			—			līneātus
future perfect		—			līneātum fore			—			—
perfect potential		līneātūrum fuisse			—			—			—
verbal nouns		gerund								supine
		genitive		dative		accusative		ablative		accusative		ablative
		līneandī		līneandō		līneandum		līneandō		līneātum		līneātū

Derived terms

• collīneō, collīniō
• dēlīneō, dēlīniō
• līneātiō

Related terms

• līnea
• līneālis
• līneāmentum
• līneāris
• līneārius
• līneola

Descendants

• ⇒ Spanish: aliñar

Borrowings

• → English: lineate
• → Italian: lineare
• → Spanish: linear

References

• “lineo”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879), A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “lineo”, in Gaffiot, Félix (1934), Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
• "lineare", in Charles du Fresne du Cange, Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition with additions by D. P. Carpenterius, Adelungius and others, edited by Léopold Favre, 1883–1887)

Spanish

Pronunciation

• IPA^(key): /liˈneo/ [liˈne.o]
• Rhymes: -eo
• Syllabification: li‧ne‧o

Verb

lineo

1. first-person singular present indicative of linear