deprendo

Galician

Verb

deprendo

1. first-person singular present indicative of deprender

Latin

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /deːˈpreːn.doː/, [d̪eːˈpreːn̪d̪oː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /deˈpren.do/, [d̪eˈprɛn̪d̪o]

Verb

dēprēndō (present infinitive dēprēndere, perfect active dēprēndī, supine dēprēnsum); third conjugation

1. Alternative form of dēprehendō

Conjugation

Conjugation of dēprēndō (third conjugation)
indicative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	dēprēndō	dēprēndis	dēprēndit	dēprēndimus	dēprēnditis	dēprēndunt
	imperfect	dēprēndēbam	dēprēndēbās	dēprēndēbat	dēprēndēbāmus	dēprēndēbātis	dēprēndēbant
	future	dēprēndam	dēprēndēs	dēprēndet	dēprēndēmus	dēprēndētis	dēprēndent
	perfect	dēprēndī	dēprēndistī	dēprēndit	dēprēndimus	dēprēndistis	dēprēndērunt, dēprēndēre
	pluperfect	dēprēnderam	dēprēnderās	dēprēnderat	dēprēnderāmus	dēprēnderātis	dēprēnderant
	future perfect	dēprēnderō	dēprēnderis	dēprēnderit	dēprēnderimus	dēprēnderitis	dēprēnderint
passive	present	dēprēndor	dēprēnderis, dēprēndere	dēprēnditur	dēprēndimur	dēprēndiminī	dēprēnduntur
	imperfect	dēprēndēbar	dēprēndēbāris, dēprēndēbāre	dēprēndēbātur	dēprēndēbāmur	dēprēndēbāminī	dēprēndēbantur
	future	dēprēndar	dēprēndēris, dēprēndēre	dēprēndētur	dēprēndēmur	dēprēndēminī	dēprēndentur
	perfect	dēprēnsus + present active indicative of sum
	pluperfect	dēprēnsus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	dēprēnsus + future active indicative of sum
subjunctive		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	dēprēndam	dēprēndās	dēprēndat	dēprēndāmus	dēprēndātis	dēprēndant
	imperfect	dēprēnderem	dēprēnderēs	dēprēnderet	dēprēnderēmus	dēprēnderētis	dēprēnderent
	perfect	dēprēnderim	dēprēnderīs	dēprēnderit	dēprēnderīmus	dēprēnderītis	dēprēnderint
	pluperfect	dēprēndissem	dēprēndissēs	dēprēndisset	dēprēndissēmus	dēprēndissētis	dēprēndissent
passive	present	dēprēndar	dēprēndāris, dēprēndāre	dēprēndātur	dēprēndāmur	dēprēndāminī	dēprēndantur
	imperfect	dēprēnderer	dēprēnderēris, dēprēnderēre	dēprēnderētur	dēprēnderēmur	dēprēnderēminī	dēprēnderentur
	perfect	dēprēnsus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	dēprēnsus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	—	dēprēnde	—	—	dēprēndite	—
	future	—	dēprēnditō	dēprēnditō	—	dēprēnditōte	dēprēnduntō
passive	present	—	dēprēndere	—	—	dēprēndiminī	—
	future	—	dēprēnditor	dēprēnditor	—	—	dēprēnduntor
non-finite forms		active			passive
		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		dēprēndere	dēprēndisse	dēprēnsūrum esse	dēprēndī	dēprēnsum esse	dēprēnsum īrī
participles		dēprēndēns	—	dēprēnsūrus	—	dēprēnsus	dēprēndendus, dēprēndundus
verbal nouns		gerund				supine
		genitive	dative	accusative	ablative	accusative	ablative
		dēprēndendī	dēprēndendō	dēprēndendum	dēprēndendō	dēprēnsum	dēprēnsū

References

• “deprendo”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers