emancipo

See also: emancipó and emancipò

Catalan

Verb

emancipo

1. first-person singular present indicative of emancipar

Italian

Verb

emancipo

1. first-person singular present indicative of emancipare

Anagrams

• campione

Latin

Etymology

Etymology tree

Proto-Indo-European *h₁éǵʰ

Proto-Indo-European *-s

Proto-Indo-European *h₁éǵʰs

Proto-Italic *eks

Latin ex

Latin ex-

Latin manceps

Proto-Indo-European *-h₂

Proto-Indo-European *-éh₂

Proto-Indo-European *-yéti

Proto-Indo-European *-eh₂yéti

Proto-Indo-European *-h₂tiinflu.

Proto-Italic *-ājō

Proto-Italic *-āō

Latin -ō

Latin mancipō

Latin ēmancipō

From ex- + mancipō.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): [eːˈmaŋ.kɪ.poː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): [eˈman̠ʲ.t͡ʃi.po]

Verb

ēmancipō (present infinitive ēmancipāre, perfect active ēmancipāvī, supine ēmancipātum); first conjugation

1. to emancipate
2. to alienate

Conjugation

   Conjugation of ēmancipō (first conjugation)

indicative		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	ēmancipō		ēmancipās		ēmancipat		ēmancipāmus		ēmancipātis		ēmancipant
	imperfect	ēmancipābam		ēmancipābās		ēmancipābat		ēmancipābāmus		ēmancipābātis		ēmancipābant
	future	ēmancipābō		ēmancipābis		ēmancipābit		ēmancipābimus		ēmancipābitis		ēmancipābunt
	perfect	ēmancipāvī		ēmancipāvistī		ēmancipāvit		ēmancipāvimus		ēmancipāvistis		ēmancipāvērunt, ēmancipāvēre
	pluperfect	ēmancipāveram		ēmancipāverās		ēmancipāverat		ēmancipāverāmus		ēmancipāverātis		ēmancipāverant
	future perfect	ēmancipāverō		ēmancipāveris		ēmancipāverit		ēmancipāverimus		ēmancipāveritis		ēmancipāverint
passive	present	ēmancipor		ēmancipāris, ēmancipāre		ēmancipātur		ēmancipāmur		ēmancipāminī		ēmancipantur
	imperfect	ēmancipābar		ēmancipābāris, ēmancipābāre		ēmancipābātur		ēmancipābāmur		ēmancipābāminī		ēmancipābantur
	future	ēmancipābor		ēmancipāberis, ēmancipābere		ēmancipābitur		ēmancipābimur		ēmancipābiminī		ēmancipābuntur
	perfect	ēmancipātus + present active indicative of sum
	pluperfect	ēmancipātus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	ēmancipātus + future active indicative of sum
subjunctive		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	ēmancipem		ēmancipēs		ēmancipet		ēmancipēmus		ēmancipētis		ēmancipent
	imperfect	ēmancipārem		ēmancipārēs		ēmancipāret		ēmancipārēmus		ēmancipārētis		ēmancipārent
	perfect	ēmancipāverim		ēmancipāverīs		ēmancipāverit		ēmancipāverīmus		ēmancipāverītis		ēmancipāverint
	pluperfect	ēmancipāvissem		ēmancipāvissēs		ēmancipāvisset		ēmancipāvissēmus		ēmancipāvissētis		ēmancipāvissent
passive	present	ēmanciper		ēmancipēris, ēmancipēre		ēmancipētur		ēmancipēmur		ēmancipēminī		ēmancipentur
	imperfect	ēmancipārer		ēmancipārēris, ēmancipārēre		ēmancipārētur		ēmancipārēmur		ēmancipārēminī		ēmancipārentur
	perfect	ēmancipātus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	ēmancipātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	—		ēmancipā		—		—		ēmancipāte		—
	future	—		ēmancipātō		ēmancipātō		—		ēmancipātōte		ēmancipantō
passive	present	—		ēmancipāre		—		—		ēmancipāminī		—
	future	—		ēmancipātor		ēmancipātor		—		—		ēmancipantor
non-finite forms		infinitive						participle
		active			passive			active			passive
present		ēmancipāre			ēmancipārī			ēmancipāns			—
future		ēmancipātūrum esse			ēmancipātum īrī			ēmancipātūrus			ēmancipandus
perfect		ēmancipāvisse			ēmancipātum esse			—			ēmancipātus
future perfect		—			ēmancipātum fore			—			—
perfect potential		ēmancipātūrum fuisse			—			—			—
verbal nouns		gerund								supine
		genitive		dative		accusative		ablative		accusative		ablative
		ēmancipandī		ēmancipandō		ēmancipandum		ēmancipandō		ēmancipātum		ēmancipātū

Derived terms

• ēmancipātiō
• ēmancipātor

Descendants

• Catalan: emancipar
• English: emancipate
• French: émanciper
• Galician: emancipar
• Italian: emancipare
• Portuguese: emancipar
• Romanian: emancipa
• Spanish: emancipar

References

• “emancipo”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879), A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “emancipo”, in Charlton T. Lewis (1891), An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
• “emancipo”, in Gaffiot, Félix (1934), Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.

Portuguese

Verb

emancipo

1. first-person singular present indicative of emancipar

Spanish

Verb

emancipo

1. first-person singular present indicative of emancipar