emaneo

Definition from Wiktionary, the free dictionary
Jump to: navigation, search

Latin[edit]

Etymology[edit]

From ē ‎(out of), short form of ex, + maneō ‎(stay, remain).

Pronunciation[edit]

Verb[edit]

ēmaneō ‎(present infinitive ēmanēre, perfect active ēmansī, supine ēmansum); second conjugation

  1. I stay without, remain beyond or away, absent myself.
  2. (military) I stay away beyond my leave of absence, exceed my furlough.

Inflection[edit]

   Conjugation of emaneo (second conjugation, active only)
indicative singular plural
first second third first second third
active present ēmaneō ēmanēs ēmanet ēmanēmus ēmanētis ēmanent
imperfect ēmanēbam ēmanēbās ēmanēbat ēmanēbāmus ēmanēbātis ēmanēbant
future ēmanēbō ēmanēbis ēmanēbit ēmanēbimus ēmanēbitis ēmanēbunt
perfect ēmansī ēmansistī ēmansit ēmansimus ēmansistis ēmansērunt, ēmansēre
pluperfect ēmanseram ēmanserās ēmanserat ēmanserāmus ēmanserātis ēmanserant
future perfect ēmanserō ēmanseris ēmanserit ēmanserimus ēmanseritis ēmanserint
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present ēmaneam ēmaneās ēmaneat ēmaneāmus ēmaneātis ēmaneant
imperfect ēmanērem ēmanērēs ēmanēret ēmanērēmus ēmanērētis ēmanērent
perfect ēmanserim ēmanserīs ēmanserit ēmanserīmus ēmanserītis ēmanserint
pluperfect ēmansissem ēmansissēs ēmansisset ēmansissēmus ēmansissētis ēmansissent
imperative singular plural
first second third first second third
active present ēmanē ēmanēte
future ēmanētō ēmanētō ēmanētōte ēmanentō
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives ēmanēre ēmansisse ēmansūrus esse
participles ēmanēns ēmansūrus
verbal nouns gerund supine
nominative genitive dative/ablative accusative accusative ablative
ēmanēre ēmanendī ēmanendō ēmanendum ēmansum ēmansū

Derived terms[edit]

Related terms[edit]

References[edit]

  • emaneo” in Charlton T. Lewis & Charles Short, A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press, 1879.