kaitināt

Latvian

Etymology

(This etymology is missing or incomplete. Please add to it, or discuss it at the Etymology scriptorium.)

Pronunciation

• IPA^(key): [kāītinâːt]

Verb

kaitināt (transitive, 3rd conjugation, present kaitinu, kaitini, kaitina, past kaitināju)

1. to irritate, to annoy; to provoke
2. to tease, to taunt

Conjugation

conjugation of kaitināt

	INDICATIVE (īstenības izteiksme)				IMPERATIVE (pavēles izteiksme)
		Present (tagadne)	Past (pagātne)	Future (nākotne)
1st pers. sg.	es	kaitinu	kaitināju	kaitināšu	—
2nd pers. sg.	tu	kaitini	kaitināji	kaitināsi	kaitini
3rd pers. sg.	viņš, viņa	kaitina	kaitināja	kaitinās	lai kaitina
1st pers. pl.	mēs	kaitinām	kaitinājām	kaitināsim	kaitināsim
2nd pers. pl.	jūs	kaitināt	kaitinājāt	kaitināsiet, kaitināsit	kaitiniet
3rd pers. pl.	viņi, viņas	kaitina	kaitināja	kaitinās	lai kaitina
RENARRATIVE (atstāstījuma izteiksme)			PARTICIPLES (divdabji)
Present	kaitinot		Present Active 1 (Adj.)		kaitinošs
Past	esot kaitinājis		Present Active 2 (Adv.)		kaitinādams
Future	kaitināšot		Present Active 3 (Adv.)		kaitinot
Imperative	lai kaitinot		Present Active 4 (Obj.)		kaitinām
CONDITIONAL (vēlējuma izteiksme)			Past Active		kaitinājis
Present	kaitinātu		Present Passive		kaitināms
Past	būtu kaitinājis		Past Passive		kaitināts
DEBITIVE (vajadzības izteiksme)			NOMINAL FORMS
Indicative	(būt) jākaitina		Infinitive (nenoteiksme)		kaitināt
Conjunctive 1	esot jākaitina		Negative Infinitive		nekaitināt
Conjunctive 2	jākaitinot		Verbal noun		kaitināšana

Derived terms

• reflexive: kaitināties