persto

Definition from Wiktionary, the free dictionary
Jump to: navigation, search

Latin[edit]

Pronunciation[edit]

Verb[edit]

perstō ‎(present infinitive perstāre, perfect active perstitī, supine perstātum); first conjugation

  1. I continue standing
  2. I remain steadfast
  3. I continue, persevere or persist

Inflection[edit]

   Conjugation of persto (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present perstō perstās perstat perstāmus perstātis perstant
imperfect perstābam perstābās perstābat perstābāmus perstābātis perstābant
future perstābō perstābis perstābit perstābimus perstābitis perstābunt
perfect perstītī perstītistī perstītit perstītimus perstītistis perstītērunt, perstītēre
pluperfect perstīteram perstīterās perstīterat perstīterāmus perstīterātis perstīterant
future perfect perstīterō perstīteris perstīterit perstīterimus perstīteritis perstīterint
passive present perstor perstāris, perstāre perstātur perstāmur perstāminī perstantur
imperfect perstābar perstābāris, perstābāre perstābātur perstābāmur perstābāminī perstābantur
future perstābor perstāberis, perstābere perstābitur perstābimur perstābiminī perstābuntur
perfect perstātus + present active indicative of sum
pluperfect perstātus + imperfect active indicative of sum
future perfect perstātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present perstem perstēs perstet perstēmus perstētis perstent
imperfect perstārem perstārēs perstāret perstārēmus perstārētis perstārent
perfect perstīterim perstīterīs perstīterit perstīterīmus perstīterītis perstīterint
pluperfect perstītissem perstītissēs perstītisset perstītissēmus perstītissētis perstītissent
passive present perster perstēris, perstēre perstētur perstēmur perstēminī perstentur
imperfect perstārer perstārēris, perstārēre perstārētur perstārēmur perstārēminī perstārentur
perfect perstātus + present active subjunctive of sum
pluperfect perstātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present perstā perstāte
future perstātō perstātō perstātōte perstantō
passive present perstāre perstāminī
future perstātor perstātor perstantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives perstāre perstītisse perstātūrus esse perstārī perstātus esse perstātum īrī
participles perstāns perstātūrus perstātus perstandus
verbal nouns gerund supine
nominative genitive dative/ablative accusative accusative ablative
perstāre perstandī perstandō perstandum perstātum perstātū

References[edit]

  • persto in Charlton T. Lewis & Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • persto in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
  • persto in Félix Gaffiot (1934), Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.
  • Meissner, Carl; Auden, Henry William (1894) Latin Phrase-Book[1], London: Macmillan and Co.
    • to abide by, persist in one's opinion: in sententia manere, permanere, perseverare, perstare
    • to persevere in one's resolve: in incepto or conatu perstare