regurgito

See also: regurgitó

Latin

Etymology

From re- +‎ gurgitō

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /reˈɡur.ɡi.toː/, [rɛˈɡʊrɡɪt̪oː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /reˈɡur.d͡ʒi.to/, [reˈɡurd͡ʒit̪o]

Verb

regurgitō (present infinitive regurgitāre, perfect active regurgitāvī, supine regurgitātum); first conjugation (Late Latin)

1. to overflow

   Synonym: redundō

2. to flow back

Conjugation

Conjugation of regurgitō (first conjugation)
indicative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	regurgitō	regurgitās	regurgitat	regurgitāmus	regurgitātis	regurgitant
	imperfect	regurgitābam	regurgitābās	regurgitābat	regurgitābāmus	regurgitābātis	regurgitābant
	future	regurgitābō	regurgitābis	regurgitābit	regurgitābimus	regurgitābitis	regurgitābunt
	perfect	regurgitāvī	regurgitāvistī	regurgitāvit	regurgitāvimus	regurgitāvistis	regurgitāvērunt, regurgitāvēre
	pluperfect	regurgitāveram	regurgitāverās	regurgitāverat	regurgitāverāmus	regurgitāverātis	regurgitāverant
	future perfect	regurgitāverō	regurgitāveris	regurgitāverit	regurgitāverimus	regurgitāveritis	regurgitāverint
passive	present	regurgitor	regurgitāris, regurgitāre	regurgitātur	regurgitāmur	regurgitāminī	regurgitantur
	imperfect	regurgitābar	regurgitābāris, regurgitābāre	regurgitābātur	regurgitābāmur	regurgitābāminī	regurgitābantur
	future	regurgitābor	regurgitāberis, regurgitābere	regurgitābitur	regurgitābimur	regurgitābiminī	regurgitābuntur
	perfect	regurgitātus + present active indicative of sum
	pluperfect	regurgitātus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	regurgitātus + future active indicative of sum
subjunctive		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	regurgitem	regurgitēs	regurgitet	regurgitēmus	regurgitētis	regurgitent
	imperfect	regurgitārem	regurgitārēs	regurgitāret	regurgitārēmus	regurgitārētis	regurgitārent
	perfect	regurgitāverim	regurgitāverīs	regurgitāverit	regurgitāverīmus	regurgitāverītis	regurgitāverint
	pluperfect	regurgitāvissem	regurgitāvissēs	regurgitāvisset	regurgitāvissēmus	regurgitāvissētis	regurgitāvissent
passive	present	regurgiter	regurgitēris, regurgitēre	regurgitētur	regurgitēmur	regurgitēminī	regurgitentur
	imperfect	regurgitārer	regurgitārēris, regurgitārēre	regurgitārētur	regurgitārēmur	regurgitārēminī	regurgitārentur
	perfect	regurgitātus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	regurgitātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	—	regurgitā	—	—	regurgitāte	—
	future	—	regurgitātō	regurgitātō	—	regurgitātōte	regurgitantō
passive	present	—	regurgitāre	—	—	regurgitāminī	—
	future	—	regurgitātor	regurgitātor	—	—	regurgitantor
non-finite forms		active			passive
		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		regurgitāre	regurgitāvisse	regurgitātūrum esse	regurgitārī	regurgitātum esse	regurgitātum īrī
participles		regurgitāns	—	regurgitātūrus	—	regurgitātus	regurgitandus
verbal nouns		gerund				supine
		genitive	dative	accusative	ablative	accusative	ablative
		regurgitandī	regurgitandō	regurgitandum	regurgitandō	regurgitātum	regurgitātū

Descendants

• English: regurgitate
• Italian: regurgitare
• Spanish: regurgitar

References

• R. E. Latham, D. R. Howlett, & R. K. Ashdowne, editors (1975–2013), “regurgito”, in Dictionary of Medieval Latin from British Sources‎^[1], London: Oxford University Press for the British Academy, →ISBN, →OCLC
• regurgito in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition with additions by D. P. Carpenterius, Adelungius and others, edited by Léopold Favre, 1883–1887)

Portuguese

Verb

regurgito

1. first-person singular present indicative of regurgitar

Spanish

Verb

regurgito

1. first-person singular present indicative of regurgitar