sliņķis
Jump to navigation
Jump to search
Latvian[edit]
Etymology[edit]
A nominal version of adjective slinks (“lazy”) (q.v.), made into an i-stem (with consequent palatalization of the nk cluster). Cognates include Lithuanian slìnkis, slìnka.[1]
Pronunciation[edit]
Noun[edit]
sliņķis m (2nd declension, feminine form: sliņķe)
- lazy man, animal
- sliņķus suns ― lazy dog
- tēvs necieš sliņķus, jo allaž savus dēlus mācījis: “darbs ir cilvēka lielākais gods” ― father couldn't stand lazy people, as he always taught his sons: “work is man's greatest honor”
- sloth (several species of arboreal South American mammal from the families Bradypodidae and Megalonychidae)
- parastais (trīspirkstu) sliņķis ― simple (three-fingered) sloth (Bradypus variegatus, B. tridactylus, B. torquatus)
Declension[edit]
Declension of sliņķis (2nd declension)
| singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | |
|---|---|---|
| nominative (nominatīvs) | sliņķis | sliņķi |
| accusative (akuzatīvs) | sliņķi | sliņķus |
| genitive (ģenitīvs) | sliņķa | sliņķu |
| dative (datīvs) | sliņķim | sliņķiem |
| instrumental (instrumentālis) | sliņķi | sliņķiem |
| locative (lokatīvs) | sliņķī | sliņķos |
| vocative (vokatīvs) | sliņķi | sliņķi |
Related terms[edit]
References[edit]
- ^ Karulis, Konstantīns (1992) “slinks”, in Latviešu Etimoloģijas Vārdnīca (in Latvian), Rīga: AVOTS, →ISBN