tractatus

Definition from Wiktionary, the free dictionary
Jump to navigation Jump to search

Latin[edit]

Etymology[edit]

Perfect passive participle of trāctō.

Participle[edit]

trāctātus (feminine trāctāta, neuter trāctātum); first/second-declension participle

  1. tugged, dragged, hauled
  2. handled, managed
  3. exercised, practised, transacted, performed

Declension[edit]

First/second-declension adjective.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
Nominative trāctātus trāctāta trāctātum trāctātī trāctātae trāctāta
Genitive trāctātī trāctātae trāctātī trāctātōrum trāctātārum trāctātōrum
Dative trāctātō trāctātō trāctātīs
Accusative trāctātum trāctātam trāctātum trāctātōs trāctātās trāctāta
Ablative trāctātō trāctātā trāctātō trāctātīs
Vocative trāctāte trāctāta trāctātum trāctātī trāctātae trāctāta

Noun[edit]

trāctātus m (genitive trāctātūs); fourth declension

  1. touching, handling, working
  2. management, treatment
  3. treatise, tract
  4. sermon, homily

Declension[edit]

Fourth-declension noun.

Case Singular Plural
Nominative trāctātus trāctātūs
Genitive trāctātūs trāctātuum
Dative trāctātuī trāctātibus
Accusative trāctātum trāctātūs
Ablative trāctātū trāctātibus
Vocative trāctātus trāctātūs

Descendants[edit]

References[edit]